Viņaprāt, tas būtu efektīvāks risinājums nekā degvielas cenu griestu noteikšana, kā tas ieviests dažās citās valstīs, aģentūrai LETA norādīja politiķis, komentējot situāciju degvielas tirgū.

Pēc ministra teiktā, cenu griestu ieviešana būtu administratīvi sarežģīts un dārgs risinājums, savukārt akcīzes nodokļa samazināšana varētu dot līdzīgu efektu un vienlaikus ir vienkāršāk īstenojama.

Viņš piebilda, ka šāds instruments ļautu arī skaidrāk sabalansēt ietekmi uz valsts budžetu, jo daļu no zaudētajiem ieņēmumiem varētu kompensēt ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

Valainis arī informēja, ka Ekonomikas ministrijā ceturtdien, 12. martā, plānota tikšanās ar degvielas mazumtirgotājiem, lai pārrunātu cenu veidošanos.

Viņš norādīja, ka sagaida no tirgotājiem skaidrojumus par cenu izmaiņām degvielas uzpildes stacijās.

Valainis uzskata, ka degvielas cenu izmaiņām būtu jāatspoguļo arī svārstības pasaules naftas tirgū.

Viņš norādīja, ka cenas var mainīties ļoti strauji, pat vienas dienas laikā. Piemēram, ja vakar naftas cena pārsniedza 100 dolārus par barelu, tad šorīt tā jau bija aptuveni 88 dolāri.

Lai pārliecinātos, ka tirgotāji spēj pamatot “katru degvielas cenas pieauguma centu”, tiek veiktas “gana stingras pārbaudes”, uzsvēra Valainis.

Situācijai līdzi seko arī Konkurences padome, kas vērtē notiekošo tirgū, lai pārliecinātos, ka cenu kāpums ir ekonomiski pamatots.

Valainis no tirgotājiem sagaida skaidrojumu, kāpēc cenu kritums pasaules tirgū neparādās tikpat ātri arī mazumtirdzniecībā.

Viņš pauda bažas, ka praksē bieži novērojama situācija, kad cenas strauji pieaug brīžos, kad pasaules tirgū nafta sadārdzinās, taču tās nesamazinās tikpat ātri, kad naftas cena krītas.

Kā vēstīts, degvielas cenu griestus saistībā ar straujo naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, ko izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un piegāžu traucējumi, noteikušas Ungārija un Horvātija.

Ungārijā benzīna cenas griesti noteikti 1,50 eiro par litru apmērā, bet dīzeļdegvielai noteikti cenas griesti 1,55 eiro par litru apmērā.

Šīs cenas gan attiecas tikai uz Ungārijas iedzīvotājiem, jo autovadītājiem ar transportlīdzekļiem, kam ir ārvalstu numura zīmes, nāksies maksāt augstākas cenas.

Arī Horvātijā dīzeļdegvielas cenu plānots ierobežot līdz 1,55 eiro par litru, bet benzīna cenu – līdz 1,50 eiro par litru.

Savukārt Serbija uz desmit dienām aizliegusi naftas un degvielas eksportu, lai nodrošinātu vietējo tirgu.