Pēc NBS komandiera vārdiem, revīzijas ziņojuma secinājumi NBS neesot pārsteigums. Intensīvs darbs pie personāla rezerves veidošanas sācies 2022.gadā.

Kalniņš atzinis, ka līdz šim rezerves karavīri tikuši piesaistīti mācībās, lai aizpildītu NBS vienību personāla deficītu. Nākotnē šo sistēmu plānots mainīt. To ļaušot paveikt šogad ieviestais valsts aizsardzības dienests.

“NBS nākotnes struktūra paredz, ka rezerves karavīri tiks apvienoti atsevišķās vienībās,” pavēstījis NBS komandieris, norādot, ka tās būs vienības, kurā karavīrs būs dienējis līdz atvaļināšanās brīdim līdz ar citiem saviem biedriem. 

“Šīs vienības būs kā rezerve regulārajām jeb profesionālajām Sauszemes spēku veidu vienībām.

Tas nodrošinās operacionālo rezervi. Šī vīzija ir ielikta koncepcijā, ko mēs apstiprināsim nākamā gada sākumā, lai daudz straujākiem soļiem ietu uz priekšu,” portālam skaidrojis NBS komandieris.

Kalniņš atzinis, ka vienības, kuras veidos rezerves karavīri, plānots apgādāt ar ekipējumu un ieročiem. Savukārt to vadībai iecelt komandierus. Šo karavīru sagatavošana būs identiska jebkurai NBS vienībai. Tā būs kaujas vienība, ko armija krīzes gadījumā izmantošot.

NBS komandieris atzinis, ka šādu vienību pilnvērtīgai sagatavošana, pirms tās stājas rezervē, vidēji var prasīt piecus līdz septiņus gadus.

Vienībām vajadzīgi ne tikai apmācīti karavīri un komandieri, bet arī apgādes sistēma.

Ņemot vērā, ka nākamo gadu laikā plānots palielināt VAD iesaucamo un apmācāmo karavīru skaitu, šādi tikšot nodrošināts nepieciešamais vienību personāls.

“Nākamais, par ko mēs runājam kopš 2018.gada, ir augstas gatavības rezerves karavīru vienības. Tas būs karavīru kopums, kuru vienības veidos nule VAD dienestu pabeigušie karavīri.

Šie karavīri šāda veida vienībās atradīsies trīs līdz piecus gadus pēc aktīvo dienesta gaitu noslēguma. [..] Šie VAD karavīri un to veidotās vienības būs nepieciešamas, lai NBS nākamo piecu gadu laikā spētu saglabāt un uzturēt viņos ieguldītās zināšanas un prasmes,” klāstījis komandieris.

Pēc Kalniņa teiktā, otra NBS rezerves sastāvdaļa esot rezervisti jeb cilvēki bez iepriekšējas militāras sagatavotības vai dienesta pieredzes.

“Ar neapmācītajiem rezervistiem mēs turpināsim līdzšinējo praksi, piedāvājot brīvprātīgo rezervistu apmācības kursu, kuru absolvējot šie cilvēki kļūst par rezerves karavīriem. Taču tas, cik daudz būs interesentu, ir atkarīgs no pašas sabiedrības, jo NBS gada laikā var sarīkot līdz pat četrām šīs programmas apmācības nometnēm. Galvenais, lai ir cilvēki, kuri šo kursu vēlas apgūt,” uzsvēris NBS komandieris.

Kalniņš atzinis, ka nevienas valsts bruņotie spēki, veidojot savu rezerves personālu, aktīvi nestrādā ar rezervistiem jeb cilvēkiem bez militāras pieredzes. Tā vietā darbs notiek ar rezerves karavīriem jeb cilvēkiem, kuri ir ar militāro pieredzi. Kā atzina NBS komandieris, Latvijā rezervistu grupā ir vairāk nekā 200 000 cilvēku.

“Es redzu lielisku iespēju caur valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolās kā obligātu priekšmetu. Tas ir instruments, kas ļautu lielu daļu Latvijas sabiedrības sagatavot par zinošiem rezervistiem, kas pēc sava apmācību līmeņa, lai arī bez dienesta pieredzes, var kļūt līdzvērtīgi rezerves karavīriem,” izteicies ģenerālleitnants.

NBS komandieris norādījis, lai arī 95% no valsts aizsardzības mācību apguvušajiem jauniešiem savu tālāko dzīvi nesaistīs ar bruņotajiem spēkiem, tie būs ieguvuši izpratni par savu vietu valsts aizsardzībā. Savukārt Jaunsardzes kustībā aktīvi iesaistīti aptuveni 8000 jaunsargu. Valsts aizsardzības mācība šajā ziņā būs plašāka, un tā aptvers 35 000 jauniešu.

Vaicāts, vai līdztekus nav plānots palielināt sodus tiem rezerves karavīriem, kuri, saņemot aicinājumus ierasties uz mācībām, no tā izvairās, NBS komandieris atbildējis noliedzoši, norādot, ka ar sodu bardzību nav iespējams panākt efektīvu sabiedrības audzināšanu.

“Es neatbalstu represīvās metodes. Jā, pret tiem, kas izvairās no šīs prasības ir tiesvedību procesi, taču es nevirzīšu drastiskāku sodu politiku. Es tomēr uzskatu, ka sabiedrības apziņa mainīsies, un tā izpratīs, kāpēc jālīdzdarbojas valsts aizsardzībā, jo termins “pilsonis” ietver arī pienākumus pret valsti,” sacījis ģenerālleitnants, piebilstot, ka pēdējo gadu rādītāji liecina par pozitīvu tendenci rezerves karavīru mācību apmeklējumā.

Kā ziņots, Valsts kontroles veiktajā revīzijā secināts, ka strauji un mērķtiecīgi jāattīsta NBS rezervistu sistēma, jo pašlaik darbs ar rezervistiem ir vājš.