Kā vēstīts, svētdien pulksten 4.42 NBS informēja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados, bet pulksten 7.19 paziņoja par apdraudējuma beigām.

Skraučs uzsvēra, ka, ja lidaparāts pats neizsūta kādu identificējošu signālu, tā modeli un izcelsmi sensori nevar noteikt attālināti. Tas prasa vizuālu identifikāciju.

Tāpat NBS novērošanas dati neliecina, ka uztvertie lidojoši objekti būtu šķērsojuši Latvijas gaisa telpu.

Skraučs skaidroja, ka naktī NBS novērošanas sistēmas uztvēra lidojošus objektus, kas virzījās gar Latvijas austrumu robežu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.

NBS pārstāvis skaidroja, ka lēmums iedarbināt šūnu apraidi un brīdināt iedzīvotājus Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās bija balstīts uz pieejamajiem datiem, risku izvērtējumu un reaģēšanas algoritmiem.

Elektroniskās karadarbības un citu militāru līdzekļu iespaidā lidaparāti var pēkšņi mainīt savu lidošanas virzienu.

Jau rakstīts, ka NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu.

NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.

Kā atzīmēja NBS, kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.