Jo ātrāk, jo labāk

Trīs zināmie valdību veidojošie partneri jau kopš paša sākuma cits citam rāda zobiņus: pademonstrēja muskuļus, izstīvējās par ”Progresīvo” neņemšanu bariņā, tad pacīkstējās, vajag vai nevajag jaunu – klimata un enerģētikas – ministriju, tad nedaudz par to, ko darīt vispirms – uzvārdus saukt tagad vai vēlāk (kaut gan personālijas jau virmo).

Bet nekādu lielo operu no šīm verbālajām kaujiņām nevajadzētu uzburt, var uzskatīt, ka tās ir darba diskusijas un demokrātiskā sabiedrībā tas ir pieņemami.

Pagājušajā nedēļā topošās koalīcijas partneri parakstīja sadarbības memorandu, bet šajā sākts darbs pie valdības deklarācijas. Deklarācijas sarunās paredzēts spriest par ārējo un iekšējo drošību, tautsaimniecības attīstību, krīzes vadību, tiesiskumu un citiem jautājumiem.

Ministru prezidenta un ”Jaunās vienotības” (JV) pārstāvja Krišjāņa Kariņa priekšlikums ir tāds, ka viņa partija varētu ieņemt septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra, kā arī labklājības ministra amatus.

”Apvienotais saraksts” (AS) jau ieņēmis Saeimas priekšsēdētāja amatu (ievēlēja Edvardu Smiltēnu), vēl AS varētu pretendēt uz iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amatu.

Nacionālajai apvienībai tad tiktu četri posteņi – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra.

Interesanti, ka JV koalīcijas partneri par šo Kariņa priekšlikumu neizrāda nedz sajūsmu, nedz arī pauž noliegumu.

Var jau būt, ka premjers tiešām tik ļoti to pārdomājis un izsvēris, ka ”taisnīgāk vairs nevar būt”. Vismaz kaut kā tamlīdzīgi viņš pats izteicās.

Jācer, ka darbs uzņems apgriezienus, nevis turpināsies gausi, jo mūsu valstij ir nepieciešama profesionāla un darboties spējīga valdība, kas, skaidri apzinoties darāmo, ķeras pie saviem pienākumiem, ne tikai risinot jau uzglūnējušās problēmas, bet arī prognozējot briestošās un attiecīgi rīkojoties. Jo ātrāk, jo labāk.

Fašisms un ekonomika

Putina režīma neofašisma retorika, apgalvojumi, kas izklausās pēc fantastikas filmas scenārija, manipulācija ar faktiem, atklāti meli, likumu grozīšana un piemērošana kara apstākļiem, padarot pašu Krievijas iedzīvotāju stāvokli aizvien beztiesīgāku, būtu aizraujošs teātris, ja vien nebūtu slacīts ukraiņu tautas asinīm.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstu pārstāvji tik ilgi klausījās Krievijas delegācijas pasakās par saindētiem gājputniem, sikspārņiem un slepenajām laboratorijām (kādam taču tās pasakas vēl arī ir jāsacer!), ka neizturēja šos murgus un atklāti pateica – šie lasījumi ir lieka laika šķiešana.

ANO Drošības padome pagājušajā nedēļā noraidīja Krievijas ierosinātu rezolūciju šajā sakarā, proti, par ASV bioloģiskajiem ieročiem Ukrainā.

ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) savukārt paziņoja, ka tās inspektori trijos pārbaudītajos objektos Ukrainā nav atklājuši kādas “nedeklarētas kodoldarbības”. Inspektori Ukrainā bija ieradušies pēc Kijivas prasības, lai atspēkotu Krievijas apgalvojumus, ka ukraiņi gatavojot “netīro bumbu”.

Kā zināms, pirms pāris nedēļām Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apzvanīja dažu Eiropas valstu kolēģus, lai ”pabrīdinātu, ka ukraiņi paši gatavojas saindēt savu zemi un cilvēkus…”

Vēl viens Krievijas izdomājums, ka ukraiņi gatavojas uzspridzināt Kahovkas hidroelektrostaciju, ir tikpat neticams. Pienāk ziņas, ka krievi paši mīnē stacijas dambi, lai vajadzības gadījumā to varētu spridzināt.

Jau vairākkārt esam pārliecinājušies, ka Krievijas propagandas apgalvojumi ir proporcionāli apgriezti un attiecas drīzāk uz pašu nodomiem un rīcību. Piemēram, nemitīga skandināšana, ka Ukrainu vada neonacisti, attiecas tieši uz Krieviju. Krievija var necensties, jo patiesība ir balta arī apķēzīta.

Vēstures profesors Timotijs Snaiders no ASV, kas ir viens no atzītākajiem Austrumeiropas vēstures pētniekiem pasaulē, uzskata, ka mūsdienu Krievija atbilst vairākiem kritērijiem, ko mēdz izmantot fašisma pētnieki, lai to definētu. Tajā ir gan kults ap vienu līderi, gan mirušo kults ap Otro pasaules karu, gan mīts par impēriskā diženuma bijušo zelta laikmetu, ko atjaunos karš pret Ukrainu kā attīrošs vardarbības akts.

Jo tālāk, jo nožēlojamāk. Arī nesenais Krievijas paziņojums par atteikšanos no līdzdalības labības darījumā un pēc tam sekojošais šā paziņojuma atsaukums, jo Ukrainas labības izvešana turpinājās arī bez krievu iesaistes, piedaloties Turcijai un ANO.

Visu laiku tiek meklēti kaut kādi iegansti, lai Rietumu palīdzība Ukrainai mazinātos,

lai mēģinātu kaut kādā veidā atlaist sankciju spīles, lai sēdinātu Ukrainu pie sarunu galda, lai iegūtu laiku atkal sakoncentrēt spēkus ofensīvai.

Ja kāds saka, ka sankcijas uz Krieviju neiedarbojas, viņš maldās. Jā, sankcijas diemžēl nespēj radīt tūlītēju efektu. Bet, piemēram, septembris ir līdz šim sliktākais mēnesis Krievijas ekonomikai, kāds bijis.

Mobilizācijas un valsti atstājušo iedzīvotāju dēļ trūkst kvalificētu darbinieku, kara turpinājumam vajag daudz vairāk līdzekļu, nekā pašreiz tiek atvēlēts, bet tuvojas naftas un naftas produktu embargo, ienākumi samazinās gan iedzīvotājiem, gan valstij – un tas turpināsies.

Paredzams, ka inflācija atkal sāks griezties ar jaunu sparu. Putina ideja par padomju impērijas atjaunošanu drīz sāks īstenoties ekonomikā, jo var nākties regulēt cenas un pāriet uz padomju savienības standartiem atbilstošu plānveida ekonomiku.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Topošās koalīcijas partneri paraksta sadarbības memorandu.

14. Saeimas jaunievēlētie deputāti zvēr uzticību Latvijai.

Valsts prezidents izsludina uzlaboto ”Pašvaldību likumu”.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlē ”Apvienotā saraksta” pārstāvi Edvardu Smiltēnu.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Pasaule aizvien skaudrāk apzinās, ka Krievija ir teroristiska valsts.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs tiekas ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu.

Kneseta vēlēšanās Izraēlā uzvar bijušā premjera Benjamina Netanjahu sabiedrotie.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvar kreisi noskaņotais eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.