Lietavu postījumos cietuši 84 987 hektāri lauksaimniecības kultūraugu platību – graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu, tostarp neapsētās platības aizņem 6533 hektārus.

Visvairāk pēc platības cietuši ziemas kvieši, ilggadīgie zālāji, auzas, zirņi un vasaras kvieši.

Savukārt pavasara salnās cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību. Tostarp visvairāk cietuši upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi.

Vienlaikus ZM atkārtoti aicina lauksaimniekus, kuru saimniecības ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, turpināt sniegt informāciju LAD par cietušajām platībām.

ZM uzsver, ka ikviens ziņojums ir nozīmīgs, lai nodrošinātu objektīvu situācijas izvērtējumu un ministrijas rīcībā būtu pilnīga un aktuāla informācija par zaudējumiem visās skartajās nozarēs.

ZM atgādina, ka paziņot var LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai mobilajā lietotnē.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 5. augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim.

Tāpēc Eiropas Komisija, pamatojoties uz ZM sniegto informāciju, septembra beigās nolēma piešķirt 4,2 miljonus eiro ES ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu radīto postījumu novēršanai.