Ģenerālprokuratūra vienošanās procesa kārtībā nosūtījusi krimināllietu Rīgas pilsētas tiesai, kurai šī vienošanās vēl jāapstiprina.

Ģenerālprokuratūrā norāda, ka šobrīd apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja aizvadītā gada 27. augustā. VDD izmeklēšanā fiksēja vairākus apsūdzētā īstenotus izlūkziņu vākšanas un nodošanas gadījumus Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.

Vīrietis ir menedžeris būvniecības jomā, turklāt viņa darba pienākumi atviegloja informācijas iegūšanu par jaunu militāro objektu būvniecību.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietu, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.

Tāpat persona sniegusi Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Vīrietis Krievijas izlūkdienestam nodevis arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm. Izlūkdarbības tika koordinētas un ziņas tika nosūtītas, izmantojot tiešsaistes saziņas lietotni “Telegram”.

Prokuratūras ieskatā bez ievērības nedrīkst atstāt faktu, ka apsūdzētais ideoloģisku motīvu vadīts, pats brīvprātīgi sāka sadarbību ar GRU, sniedzot tam nepieciešamās ziņas.

Prokurors norāda, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Prokurors uzskata, ka izvēlētais brīvības atņemšanas sods, kas pārsniedz pusi no desmit gadu maksimālā brīvības atņemšanas soda termiņa, uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas spēj aizsargāt sabiedrības drošību un nacionālās drošības intereses. Tāpat tas spēj ne tikai sodīt apsūdzēto un nodrošināt, ka apsūdzētais nespēj turpināt vākt un nodot ziņas Krievijas Federācijas izlūkdienestam, bet arī atturēt citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.