Pieaug atklāto pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelikumīgu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu
Būvniecības atkritumu negodprātīga apsaimniekošana ir aktuāla problēma, kas novērojama visā Latvijā, to pierāda šī gada sākumā konstatētie pārkāpumi dažādos Latvijas reģionos.
liepajniekiem.lv
Pat valsts un pašvaldību iestādes ir iesaistītas nelikumīgā būvniecības atkritumu apritē, konstatē Valsts vides dienests (VVD).
VVD pārstāve Aija Jalinska stāsta: “Novērota tendence, ka ne tikai privātpersonas, izvēloties pakalpojumu sniedzējus, nereti nepārliecinās par to, vai būvgružu savācējam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Jāatzīst, ka arī būvniecības komersantu vidū vērojams izpratnes trūkums par sekām, ko rada vidē atstāti, nepārstrādāti un nešķiroti būvgruži.”
Piemēram, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori nesen konstatēja šokējošus būvniecības apsaimniekošanas pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA ,,Liktenis” teritorijā.
VVD inspektori pārbaudē fiksēja prettiesisku būvniecības atkritumu uzglabāšanu un uzdeva teritorijā esošos atkritumus izvest. Skaidrojot lietas apstākļus, atklājās – atkritumi iegūti no Jūrmalas pilsētas ceļu remontdarbiem, kas liek secināt, ka pašvaldības pasūtījumos zemāko cenu iespējams piedāvā komersanti, kas neievēro likumu prasības.
Liels bija inspektoru pārsteigums, kad atkārtotajā pārbaudē konstatēja, ka uzņēmums nav veicis atkritumu izvešanu, bet būvgružu apjoms teritorijā vēl palielināts. Turklāt inspektoru ierašanās brīdī uzņēmuma darbinieks mēģināja būvgružus aprakt tur pat teritorijā.
Par pārkāpumu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kopējais atkritumu apjoms – 520 tonnas.
Pērnā gada nogalē atklāts liels pretlikumīgi uzglabāto atkritumu apjoms arī Tīnūžu pagastā, Ogres novadā, veicot izpēti atklāts, ka būvniecības atkritumi ievesti no vietējā pašvaldībā veiktajiem siltumtrašu tīklu remontdarbiem.
Abos pārkāpumos konstatētais apliecina, ka šajās situācijās iesaistītie komersanti veic darbus vietējo pašvaldību organizētu konkursu vai pasūtījumu ietvaros, un pasūtīto darbu veikšanā radušies atkritumu netiek likumīgi nogādāti pārstrādādei.
Savukārt Vidzemes reģionā konstatēts, ka būvniecības atkritumi no Valmieras drāmas teātra būvobjekta aptuveni 50 m3 apjomā tikuši izvesti uz privātu meža teritoriju ceļa uzbēršanai. Pārbaudes laikā veikta ievesto atkritumu sastāva salīdzināšana ar tiem atkritumiem, kas radušies no būvobjekta.
Galvenais būvuzņēmējs sniedzis informāciju par diviem apakšuzņēmējiem, kas veikuši demontāžas darbus – viens no tiem radušos būvniecības atkritumus apsaimniekojis ievērojot normatīvo aktu prasības, otrs atzīst savu vainu pārkāpuma veikšanā par 50 m3 būvniecības atkritumu izvešanu.
Uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kā arī uzdots ievestos būvniecības atkritumus savākt un nodot atkritumu apsaimniekotājam. Vēl tiek skaidroti lietas apstākļi par aptuveni 430 m3 lielu būvniecības atkritumu apjomu un, kā notikusi to apsaimniekošana.
Latgalē, aprīļa sākumā, Tabores pagastā, VVD, atsaucoties uz ziņojumu, veica pārbaudi, pēc kuras konstatēja, ka privātā īpašumā 600 m2 platībā izvietoti daļēji apglabāti nereģenerētie būvgruži un citi būvju nojaukšanas laikā radītie atkritumi aptuveni 2000 m3 apjomā.
Šobrīd lieta tiek izmeklēta, tomēr, jau tagad ir skaidrs, ka īpašniecei būs jālikvidē īpašumā konstatētā būvgružu apglabāšanas vieta, nododot tos atkritumu apsaimniekotājam ar atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju.
Savukārt Zemgalē, pateicoties iedzīvotājiem, atklāts pārkāpums īpašumā ”Ražošanas parks”, Penkules pagastā, kur divu metru augstumā uzbērti nešķiroti būvniecības atkritumi (ķieģeļi, betona gabali, azbestu saturoši atkritumi, metāla stieņi u.c.).
Par minēto faktu uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Vēl viens pārkāpums konstatēts Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, kur 80 m2 platībā izbērti būvniecības atkritumi. Par konstatēto uzdots īpašniekam veikt teritorijas sakārtošanu un atbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.
Kurzemes pusē, Aizputes pagastā, smilts/grants karjera teritorijā atklāts uzbērums ar dažāda veida atkritumiem (stikls, iepakojums, riepas, sadzīves tehnika u.c.), to kopējais apjoms 230 m3, par pārkāpumu ierosināta lietvedība. Kopumā šajā jomā iezīmējas problemātika un tā noteikti nav tikai Kurzemē, nereti dārzkopības un garāžu kooperatīvi nenodrošina atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ sadzīves un būvniecības atkritumi bieži nonāk tuvējā apkārtnē, pļavās un mežos.
A. Jalinska atzīmē, ka nav pieļaujama pat īslaicīga atkritumu uzglabāšana teritorijās, kas nav speciāli pielāgotas atkritumu uzglabāšanai un kas nav saņēmušas atļauju, tas var ilgtermiņā negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi.
Nešķirotu un nepārstrādātu būvgružu izmešana, aprakšana vai izmantošana zemes izlīdzināšanas mērķiem būtiski kaitē apkārtējai videi un ir administratīvi sodāma rīcība – sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 1000 eiro fiziskai personai, 2800 eiro juridiskai personai.
Par to vai uzņēmumam, kuru iedzīvotājs izvēlas kā būvgružu savācēju, ir nepieciešamā vides atļauja, iespējams uzzināt apmeklējot vietni registri.vvd.gov.lv.
VVD izsaka pateicību tiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi ziņo par iespējamajiem pārkāpumiem un iesaistās vides noziegumu atklāšanā zvanot uz Vides SOS tālruni + 371 26338800 vai izmantojot mobilo aplikāciju.
