Kā vēstīja LTV raidījums “Panorāma”, sagatavoto projektu ministrija ir noslepenojusi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas ir partijas “Latvijai un Ventspilij” sadarbības partneris.

Lai dzēstu Ventspils ostas parādu, EM nākamā gada valsts budžeta projektā būs jāatrod finanšu avots. Gala lēmums būs Finanšu ministrijas (FM) un valdības ziņā, taču jau tagad zināms, ka Satiksmes ministrijai (SM) varētu būt iebildumi.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Atis Švinka iepriekš uzsvēris, ka pie Ventspils ostas nolaistās infrastruktūras, kur nepieciešamas līdz pat 100 miljonu eiro investīcijas, nav vainojama tikai Krievijas agresijas un sankciju ietekme.

“Vairāk nekā 35 gadus piekoptā “saimniekošana”, kuras laikā ar ostas līdzekļiem, Eiropas fondiem un valsts atbalstu ir uzturēta Ventspils pilsētas infrastruktūra, veicinājusi pašas ostas atpalicību Baltijas ostu konkurencē,” norādījis ministrs.

SM aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka plašāka informācija par risinājumiem sekos tuvākajā laikā.

TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus, kas pārsniedz 19,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Valsts kases aizdevumi.

Pēc ZZS minētā, parādi radušies laikā, kad ostu pārvaldīja tikai valsts, un pirms pašvaldības atgriešanās ostas vadībā tie būtu jādzēš.

“Nekā personīga” vēstīja, ka FM un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu.

Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidroja raidījums.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.