Raidījums atgādina, ka Krievijas pareizticīgā baznīca pilnībā atbalsta savas valsts iebrukumu Ukrainā un sauc to par svēto karu ar cēliem mērķiem.

Latvijas Pareizticīgā baznīca, kas kopš padomju laikiem atradās Maskavas patriarhāta jurisdikcijā, pēc kara sākuma piekrita šīs saites saraut un atbalstīja Saeimas pieņemtos likuma grozījumus, kas pasludināja baznīcu par neatkarīgu.

Lai to izdarītu, Maskavas patriarhāts tika lūgts atzīt Latvijas baznīcas patstāvību jeb izsniegt autokefālijas Tomosu. Krievija to nav izdarījusi.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors baznīcas vēsturē Valdis Tēraudkalns raidījumam skaidroja, ka “starptautiski pēc Pareizticīgās baznīcas kanoniskajiem noteikumiem” ir jāsaņem pozitīva atbilde no Maskavas vai arī to var dot Konstantinopole.

No Maskavas šādu piekrišanu var negaidīt, bet Konstantinopolei tādu Latvijas Pareizticīgā baznīca tā arī nav lūgusi.

“De facto” vēsta, ka praksē Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila vārds dievnamos nav aizmirsts.

Raidījums kļuva par liecinieku tam, ka arī šobrīd vismaz vienā Rīgas baznīcā lūgšanās piemin patriarhu Kirilu.

Izdevība tikties ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I radās pirms divām nedēļām, kad viņš pēc Valsts prezidenta ielūguma viesojās Rīgā.

Taču Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs ar patriarhu Bartolomeju oficiāli netikās un uzaicinājumu uz kopīgu dievkalpojumu noraidīja.

“De facto” lūdza Latvijas pareizticīgo baznīcu sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, taču saņēma kategorisku atteikumu.

Valsts drošības dienests raidījumam atzina, ka pēc viņu informācijas Latvijas Pareizticīgā baznīca ievēro Latvijas likumus.

Taču, ņemot vērā Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešo saikni ar Krievijas valdošo režīmu un Kremļa vēstījumu izplatīšanu, dienests turpina pievērst uzmanību arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas kopienas aktivitātēm.