Kā skaidro likumprojekta autori – visu sešu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti, likums nepieciešams, lai valsts aizsardzības dienesta karavīriem dienesta laikā nodrošinātu apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksas nepārtrauktību gadījumos, kad persona pirms dienesta sākšanas bija tiesīga saņemt šo pensiju un studijas pārtrauca VAD izpildes dēļ.

Šī brīža regulējums paredz, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā, paredzot vairākus kritērijus, kuriem pastāvot persona šo valsts atbalstu saņem.

Viena no ģimenes locekļu grupām, kas ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ir bērni, kuri vēl nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja tie turpina mācīties vai studēt augstskolās pilna laika klātienes programmās.

Vienlaikus, kā skaidro deputāti, administratīvo tiesu praksē apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksas pārtraukšana saistīta ar faktiskas studiju norises pārtraukšanu izglītības iestādē un personas darbspēju faktiskas nestudēšanas dēļ, kā rezultātā persona var sevi apgādāt.

Ņemot vērā šī brīža situāciju, ir konstatējams, ka persona, kura ir iesaukta VAD augstākās izglītības apguves procesā, apgādnieka zaudējuma pensiju zaudē.

Savukārt normatīvajos aktos nav paredzēts valsts aizsardzības dienests kā patstāvīgs apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksas pārtraukšanas pamats, taču izmaksa tiek automātiski pārtraukta, jo persona faktiski nestudē izglītības iestādē.

Deputātu ieskatā ierobežojums VAD pienākumu izpildes laikā karavīriem saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju ir uzskatāms par neattaisnojamu Satversmes 109. pantā ietverto pamattiesību ierobežojumu, jo dienests nav pielīdzināms brīvprātīgai studiju pārtraukšanai ar mērķi pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū.

Kā pauž autori, likumprojekts piedāvā risinājumu, kas vispilnīgāk novērš konstatēto tiesību aizskārumu, proti, nosaka, ka studiju pārtraukums VAD izpildes dēļ nav pamats liegt apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksu.

Šāds risinājums ir saskaņots ar sociāli atbildīgas valsts principu, jo personai netiek radītas nelabvēlīgas sekas par valsts noteikta pienākuma izpildi, pausts anotācijā.