Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Saeimas Izglītības komisija aicina IZM rūpīgi izvērtēt projekta “Skola2030” rezultātus

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir rūpīgi jāizvērtē projekta “Skola2030” rezultāti, lai nākotnē izvairītos no tām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras izglītības darbinieki, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas Izglītības komisija aicina IZM rūpīgi izvērtēt projekta “Skola2030” rezultātus
Foto: Edijs Pālens/ LETA
22.03.2023 20:22

LETA

Atslēgvārdi

Viņa akcentēja, ka projekta “Skola2030” beigu fāzē būtu svarīgi izvērtēt, kas tā ieviešanā ir izdevies, un kas nav, un no kādām kļūmēm nākotnē vajadzētu izvairīties, ieviešot valsts aizsardzības mācību, kā arī otro Eiropas Savienības oficiālo svešvalodu.

Komisijas priekšsēdētāja atzina, ka no skolām aiziet pedagogi, kuri nesaprot, ko un kā darīt ar jauno standartu, viņi ir pārguruši no nemitīgajām pārmaiņām.

“Skolās paliek pedagogi, kuri ir gatavi mesties iekšā jaunos izaicinājumos, eksperimentēt, taču viņu skaits ir salīdzinoši neliels,”

norādīja Zariņa-Stūre.

“Mēs daudz runājam par kvalitatīvu izglītību, taču tās pamats ir kvalitatīvs izglītības saturs,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Komisijas sēdē Valsts izglītības satura centrs (VISC) vadītāja Liene Voroņenko iepazīstināja ar paveikto mācību materiālu izstrādē.

Vissliktākā situācija patlaban ir latviešu valodā un matemātikā, jo šajos mācību priekšmetos ir vislielākais mācību stundu skaits. Līdz jaunā mācību gada sākumam šajos mācību priekšmetos nevarēs nodrošināt mācību materiālus.

Tāpat tapšanas procesā ir mācību materiāli ķīmijā un bioloģijā.

Voroņenko informēja arī par digitālajiem risinājumiem, ko jau patlaban var izmantot skolotāji, piemēram, mācību plānošanas e-vidi “Mape”, kuras pilnveidotajā versijā apvienos vairākus skolotājam skolas vadībai noderīgus rīkus – mācību resursu krātuvi, mācību priekšmetu tematisko plānu veidošanas rīku un atbalsta materiālus.

Lai skolotājiem būtu vieglāk orientēties pieejamo materiālu klāstā, pašlaik vietnē “mape.gov.lv” tiek publicētas ceļa kartes visos mācību priekšmetos, kur pret temata sasniedzamajiem rezultātiem apkopoti daudzveidīgi materiāli.

Daļa jau ir publicēta, daļa – tiek maketēta. Ceļa kartes 9.klasei un vidusskolai tiks publicētas “Mapē” līdz 31.martam, solīja Voroņenko. “Mapei” ir 37 000 aktīvo lietotāju.

Bezmaksas platforma “skolo.lv” ir piemērota skolotāja un skolēna ikdienas darbam skolā, mācību plānošanai un vadīšanai – kā klātienē, tā attālināti un īstenojot kombinētas mācības. Līgumus par platformas lietošanu noslēgušas 633 skolas.

Izglītojošajā vietnē “Tavaklase.lv” ir ievietoti 2570 mācību video pamatpriekšmetos pamatizglītībā un pamatkursos vidējās izglītības pakāpē, tostarp mazākumtautības valodu apguvei. Šo vietni dienā apmeklē 8000 -9000 lietotāju.

Komisijas sēdē deputāts Jurģis Klotiņš (NA) uzstāja uz vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu vidusskolā. “Skola2030” mācību satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs norādīja, ka pamatizglītībā, kas ir obligāta, vēsture tiek mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets, savukārt vidējas izglītības standartā jau pašlaik ir paredzēta iespēja vēsturi izdalīt atsevišķi vai arī integrēt sociālo zinātņu kursā.

Tāpat izskanēja arī deputātu iebildumi pret kārtību, ka

pēc latviešu valodas eksāmena nokārtošanas optimālajā līmenī 11. klasē, skolēniem 12. klasē nav nevienas latviešu valodas mācību stundas, kā rezultātā skolēniem pasliktinās rakstītprasme.

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka viņa vadītajā skolā latviešu valoda tiek mācīta visus trīs gadus.

Tāpat izglītības darbinieki vērsa komisijas uzmanību uz to, ka valsts budžeta finansējums mācību līdzekļiem ir nepietiekams. Patlaban mērķdotācijas mācību līdzekļiem vienam skolēnam ir 17 eiro. Pierīgas pašvaldības, kurām ir lielāka rocība, mācību materiālu iegādei atvēlē ievērojamus līdzekļus.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) norādīja, ka Ādažu novada pašvaldībai valsts budžeta mērķdotācija ir 7000 eiro, savukārt pašvaldība piešķir mācību materiāliem 45 000 eiro.

Trešdien komisijā bija plānots runāt arī par centralizētajiem eksāmeniem, taču jautājumu par mācību materiāliem, jaunajiem standartiem un programmām klātesošajiem bija tik daudz, ka divās stundās tos visus neizdevās pārrunāt.

Komisija vienojās sasaukt atsevišķu sēdi, lai viestu skaidrību centralizēto eksāmenu saturā, organizēšanas un norises kārtībā.

Kā vēstīts, arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par lielāko problēmu, ieviešot jauno mācību saturu, ir atzinusi mācību materiālu nepieejamību, kā rezultātā skolotājiem ir pārslodze.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz