Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka fiziskajai personai ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā desmit šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.

Saeimas opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) rosināja tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 15 šaujamieročus.

Zivtiņu atbalstīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, norādot, ka citviet pasaulē iegādājamo šaujamieroču skaits nav plaši ierobežots. Viņš arī norādīja, ka policijai, kontrolējot ieroču seifu saturu, nav starpības, vai personai pieder desmit vai 15 šaujamieroči.

Valsts drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas pārstāvji iebilda šādam priekšlikumam, un arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Šodien tika atbalstīts arī “Progresīvo” deputāšu Janas Simanovskas un Selmas Teodoras Levrences priekšlikums, kas paredz uz gadu liegt izsniegt ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju par agresīvu pret citām personām vērstu uzvedību administratīvi sodītām personām.

Deputātes priekšlikumā skaidro, ka Ieroču aprites likuma mērķis ir paredzēt aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz ieročiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

Viņas rosina par agresiju administratīvi sodītām personām neizsniegt ieroča atļauju, ja nebūs pagājis vismaz gads pēc administratīvā soda izpildes.

Tāpat tika atbalstīts deputāta Raimonda Bergmaņa (AS) priekšlikums, kas paredz ļaut pašaizsardzībai izmantot pistoles, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem.

Pašlaik likums nosaka, ka pašaizsardzībai var tikt paredzēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti iepriekš atbalstīja grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz kontrolšāvienu prasības atcelšanu vītņstobra ieročiem, jo secināts, ka tā nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziegumu atklāšanā.

Tāpat tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz uz gadu liegt izsniegt ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju par agresīvu pret citām personām vērstu uzvedību administratīvi sodītām personām.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām. Kopumā komisija šodien atbalstīja grozījumu virzīšanu trešajam lasījumam.

Veicot šī brīža situācijas analīzi Latvijā, konstatēts, ka kontrolšāvienu veikšana Valsts policijā ar nolūku no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieročiem iegūt čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nesasniedz izvirzīto mērķi.

Secināts, ka vītņstobra ložu un čaulu kolekcija nav kļuvusi par praksē efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, kas bija saistīts ar dienesta lietojuma vai civilo lietojumu vītņstobra šaujamieroča prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu.

Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens tāds gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem.

Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neuztur vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekciju nedz dienesta lietojuma, nedz civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogu sistēmu Latvijai ir Rumānija, argumentējusi Iekšlietu ministrija.

Turklāt Latvijā valsts nodeva par kontrolšāvienu veikšanu šobrīd ir 73,50 eiro un ir jāiesniedz trīs patronas, kuru cena var būt pat līdz četriem eiro gabalā.

Ministrija norāda, kad patlaban Ieroču aprites likuma normās iekļautais pienākums kļuvis par būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus.

Turklāt šī prasība par kontrolšāvienu aizkavē iegādāto vītņstobra šaujamieroču operatīvu izsniegšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām.

Tāpat tā Latvijas tirgū palielinājusi vītņstobra šaujamieroču cenu, padarot Latvijas ieroču komersantus mazāk konkurētspējīgus ne tikai ieroču realizācijā fiziskām personām Latvijā, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu ieroču iepirkumos.