Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns sēdes laikā sacīja, ka viena brīvdiena valstij izmaksā 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš uzsvēra, ka valsts budžetā veidojas arvien lielāks parāds un nepieciešams finansējums valsts drošībai un aizsardzībai.

“Zinu, ka ir valstis, kuras samazina brīvdienu skaitu,” teica Leiškalns, norādot, ka brīvdienu skaitu samazina arī valstis, kuru ekonomika ir krietni spēcīgāka.

Leiškalns bija kritisks arī par rosinājumu brīvdienu pārcelt, jo 11.novembrim seko 18.novembris, kas jau ir brīvdiena.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egīls Baldzēns uzsvēra, ka darbiniekiem interesē ne tikai tas, kura diena ir svētku diena, bet arī tas, vai šī diena ir apmaksāta.

Viņš uzsvēra, ka šī jautājuma kontekstā nevajadzētu aizskart tās dienas, kuras jau ir noteiktas par svētku dienām, piemēram, “atņemot” brīvdienu citos svētkos, lai attiecīgo statusu noteiktu Lāčplēša dienai.

Baldzēns piebilda, ka vēl ir iespējams 11.novembri noteikt par saīsinātu darba dienu, un akcentēja, ka tas ir politiskas izšķiršanās jautājums.

Iniciatīvas autors Andris Balcers komisijas sēdē teica, ka viņu nepamet sajūta, ka pašlaik tiek meklēti iemesli, lai šo dienu nepasludinātu par svētku dienu.

Balcers norādīja, ka šī iniciatīva nav jauna, taču arī iepriekš politiķu reakcija bijusi teju “nekāda”.

Balcers pauda viedokli, ka Lāčplēša diena “stāv pāri” visām iestādēm un institūcijām, jo tā ir diena, kad “mūsu karavīri izcīnīja mūsu valsti”.

Orientējoties tikai uz finanšu līdzekļiem aizsardzībai, nevajag aizmirst, ka “tikai ar dzelžiem un finansēm valsti nevar aizstāvēt, to darīs cilvēki”, piebilda iniciatīvas autors.

Kā pirms deputātu balsojuma sacīja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P), pašlaik izskatās, ka šajā Saeimā par šo jautājumu deputāti vienoties nespēj, jo kolēģi no citām frakcijām nav gana atsaucīgi.

Parlamentāriešu vairākums iniciatīvu noraidīja. Lāčplēša dienas noteikšanu par oficiālu svētku dienu atbalstīja Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs un deputāts Iļja Ivanovs no partijas “Stabilitātei”.

Vienlaikus komisijas deputāti vienojās strādāt pie jautājuma, vai Lāčplēša diena būtu nosakāma par saīsinātu darba dienu.

Kā vēstīts, iniciatīvas mērķis ir stiprināt patriotismu, nacionālo vienotību un sabiedrības piederības sajūtu Latvijai, piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, norāda tās autori.

Viņi uzskata, ka šādas izmaiņas ļautu iedzīvotājiem aktīvāk piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, godinot Latvijas vēsturi un brīvības cīņas.

Šāda diena kalpotu arī kā nozīmīgs izglītojošs instruments bērniem un jauniešiem, veicinot izpratni par valsts vēsturiskajiem notikumiem un nacionālās identitātes attīstību.

Lāčplēša diena nostiprinātos kā brīvības un neatkarības simbols, kas atgādina par Latvijas pamatvērtībām un stiprina tradīcijas un vienotības garu, uzskata iniciatīvas autori.