Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā paredz nodrošināt publiskai personai tiesības Ministru kabineta (MK) noteiktā atļaujas un vai licences laukumā veikt izpēti bez MK atļaujas vai licences.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot administratīvās procedūras, lai ļautu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veikt nepieciešamās izpētes MK noteiktā izpētes laukumā, lai attīstītu atkrastes vēja parka “Elwind” projektu tiktāl, lai rīkotu izsoli potenciālā attīstītāja piesaistei.

Matisone aicināja likuma grozījumos iekļaut nosacījumu pētīt vēl vienu jūras plānojuma laukumu.

Pretējā gadījumā, viņasprāt, tiks pētīts laukums, kas nav ekonomiski izdevīgākais un kur pastāv augsta varbūtība atklāt apstākļus, kas padara projekta īstenošanu neiespējamu.

Rezultātā būs zaudēts gan laiks, gan Eiropas fondu un Latvijas budžeta līdzekļi, bet alternatīvu risinājumu nebūs, pauda opozicionāre.

Deputāte norādīja, ka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka, ka ir jāvērtē darbības vieta un tās alternatīvie risinājumi.

Tomēr “Elwind” projektā tas netiekot ievērots, un likuma grozījumi paredz, ka MK noteiks tikai vienu teritoriju bez alternatīvas.

Matisone atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija savā 2022.gada ziņojumā kā labāku “Elwind” teritoriju saskata Zēģelnieku sēkli pie Ventspils, kur projektam esot iespējams ietaupīt 250 miljonus eiro.

Tāpat pētījums, kas noteica “Elwind” teritoriju esot balstīts nekorektos datos, piemēram, Jūrkalnē neesot neviena tūrisma objekta, bet

Pāvilostā dzīvojot ne vairāk par 60 cilvēkiem, kas ir “totāli meli”, norādīja Matisone.

Deputāte akcentēja, ka blakus “Elwind” teritorijai Alku sēklī jau ir atklāts Eiropas nozīmes biotops, savukārt “Elwind” teritorijas tuvumā ir atklāta arī morēna un akmens sēkļi.

Priekšlikumam iebilda Ekonomikas ministrija. Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka, piemēram, netiek izskatīts variants par Zēģelnieku sēkli pie Ventspils, jo tur ir lielie kuģu ceļi.

Jau vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu.

Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem.

Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts “Elwind” saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras “Cinea”.

Kurzemes piekrastē iecerētajam “Elwind” vēja parkam pašlaik notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process, kuru organizē par projekta sākšanu atbildīgā LIAA.

Tālāk ir plānota izsole par vēja parku būvniecību. Sākotnēji plānots, ka izsole varētu notikt 2026.gadā. Līdz šim interesi par dalību izsolē ir apliecinājis Latvijas energokoncerns “Latvenergo”.