Par Rīgas pilsētas tiesas lēmumu protestu iesniedza ģenerālprokurors Juris Stukāns, norādot, ka tiesa šīs lietas izskatīšanā pieļāvusi būtiskus procesuālo tiesību normu pārkāpumus.

Protests pamatots ar to, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumā ir pareizi atsaukusies un norādījusi uz Konvenciju par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās kā uz šajā lietā piemērojamo Latvijai saistošo starptautisko līgumu.

Vienlaikus faktiski tiesa lēmumā nav piemērojusi minētajā normatīvajā aktā, bet gan citā tiesību aktā – Lugāno Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās – esošās tiesību normas.

Savukārt Ukraina nav Lugāno konvencijas dalībvalsts, līdz ar ko tiesnesis bez tiesiska pamata konstatējis, ka pastāv pamats apmierināt pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, pausts protestā.

AT lēmumā arī uzsvērts, ka atzītais Ukrainas spriedums nonāk pretrunā ar iepriekš Latvijā pieņemtu nolēmumu kriminālprocesā, kas tos pašus naudas līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, kas pārskaitāmi Latvijas valstij, tādā veidā līdzekļus konfiscējot, kas ir patstāvīgs šķērslis Ukrainas sprieduma atzīšanai.

Jautājums būs atkārtoti jāskata Rīgas pilsētas tiesai.