Komisijas deputāti skatīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā pirms otrā lasījuma, taču jau iepriekš izskanēja viedokļi, ka iecerētās likuma izmaiņas nepieciešams pilnveidot un precizēt.

Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) pauda, ka komisijai no sākuma jāvienojas par to, kāds ir grozījumu mērķis.

Viņaprāt, ar iecerētajiem grozījumiem ir svarīgi izcelt Latvijā ražotu produkciju, jo politiķis uzskata, ka patlaban esot grūti nopirkt Latvijas ražojumu.

Reizē Kulbergs apgalvoja, ka lielākās mazumtirdzniecības ķēdes jau ir izskaudušas Krievijas un Baltkrievijas preces.

Cits opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) uzskata, ka arguments, ka lielākā daļa veikalu tāpat netirgo agresorvalsts ražotus produktus, nav pietiekami spēcīgs.

Vairāki komisijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus. Piemēram, deputāte Vikotrija Pleškāne piedāvāja cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt produkta izcelsmes valsti, jo, pēc viņas vārdiem, ja kotletēm atved gaļu no Polijas, tad tās ir Latvijas ražojuma kotletes no poļu izcelsmes gaļas.

Savukārt Jānis Grasbergs (NA) uzskata, ka nepieciešams norādīt ražotājvalsti, jo izcelsmes valsti būtu grūti izsekot. Tāpat deputāts piedāvāja norādīt agresorvalstis tikai rakstveidā, lai tās pārāk nepopularizētu.

Savukārt koalīcijas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) rosināja tikai svaigas pārtikas produktiem atzīmēt ražotājvalsti, dodot tirdzniecības vietām izvēlēties, kā to norādīt. 

Pēc Eiropas Savienības un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem nav noteikta ražotājvalsts definīcija, tāpēc ZM rosina noteikt definīciju, ka pārtikas ražošanas valsts ir valsts, kurā pārtika ir iegūta vai valsts, kurā ar produktu ir īstenotas darbības, kas būtiski maina sākotnējo produktu.

Iecerēts, ka tirgotāji informāciju par pārtikas ražošanas valsti norādīs atbilstoši pārtikas produkta marķējumā vai pavaddokumentos pieejamajai informācijai.

Gadījumā, ja šāda informācija nav pieejama, pārtikas ražošanas valsti nenorādīs.

ZM pārstāve sēdē sacīja, ka ir nepieciešams definēt, kāds ir grozījumu mērķis – nodalīt agresorvalsts produktus vai izcelt Latvijas produktus un informēt patērētāju.

ZM ieskatā, ja mērķis ir informēt patērētāju, tad visos veikalos šādai informācijai ir jābūt pieejamai, neatkarīgi no tirdzniecības vietas lieluma.

Par informācijas par pārtikas produkta ražotājvalsts nenorādīšanu plāno piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 250 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 1000 eiro.

Latvijas tirgotāju asociācijai sēdē pauda bažas par prasību tehnisko ieviešanu.

Par likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam komisija plāno lemt rītdienas, 21.februāra sēdē.