Kā nozīmīgākos draudus Latvijas skolēni saskata sociālo un masu mediju brīvības aizliegumu. Viedoklim, ka demokrātijai nav labvēlīga situācija, kad valdība bloķē sociālos medijus, lai nepieļautu to lietotājiem kritizēt valdības politiku, piekrituši 75% skolēnu.

Savukārt 70% skolēnu uzskata, ka demokrātija tiek apdraudēta, ja valdība slēdz laikrakstus, radio un televīzijas kanālus, kuri ir kritizējuši valdības politiku.

Mazāks skolēnu īpatsvars – 66% skolēnu – kā draudu demokrātijai saskata valdības kontroli visos valstī esošajos laikrakstos, radiostacijās un televīzijas kanālos.

Likuma pārkāpšana, tādējādi pārkāpjot pirmsvēlēšanu dotos solījumus, un tikai to tiesnešu iecelšana, kas ir varu nekritiski atbalstoši, draudīgi demokrātijai šķiet attiecīgi 62% un 58% Latvijas skolēnu.

Savukārt 61% Latvijas skolēnu norādījuši, ka apdraudējumu demokrātijai rada interešu konflikts un politisko līderu lēmumi amatos pieņemt savus ģimenes locekļus. Tikmēr pētījuma vidējā vērtība ir attiecīgi 73%, 70% un 65%.

Latvijas skolēni ir arī vairāk pielaidīgi jautājumā par opozīcijas līderu apcietināšanu, kuri atklāti kritizē jaunu likumu, – kā draudu demokrātijai to saskata 56% Latvijas skolēnu.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēni mazāk uzticas parlamentam un valdībai nekā skolēni citās Baltijas valstīs. Latvijā 51% skolēnu uzticas valdībai un 43% Saeimai, bet Lietuvā – attiecīgi 68% un 52%. Tikmēr Igaunijā 71% skolēnu uzticas valdībai un 57% – nacionālajam parlamentam.

Salīdzinot ar 2016.gadu, no 71% uz 65% samazinājusies Latvijas skolēnu uzticība tiesai. Arī tradicionālie plašsaziņas līdzekļi zaudējuši skolēnu uzticēšanos – no 51% uz 45%.

Pētnieki uzticības mazināšanos skaidro ar iespējamu pandēmijas ietekmi, jo valdība pieņēma nepopulārus lēmumus, un nacionālie plašsaziņas līdzekļi šos lēmumus izplatīja publiski, tādējādi radot nepatiku un neuzticēšanos gan sabiedrībā, gan skolēnu vidū.

Lai arī 8.klašu skolēni kopumā apzinās demokrātijas vērtību un ir spējīgi kritiski novērtēt demokrātijas draudu aspektus, pētnieki vērš uzmanību, ka vēl arvien puse no pētījuma dalībvalstu skolēniem nesaredz draudus sociālo un masu mediju kontrolē, cenzūrā vai aizliegumā, korupcijā un interešu konfliktu atbalstā valdības darbā un politikā. Vienīgi Polijā un Zviedrijā vairāk nekā puse jeb 54% skolēnu atzīst, ka uzskaitītās darbības ir drauds demokrātijai, kamēr citu valstu atbildes sasniedz 50% vai mazāk. 

Pētnieki pieļauj, ka Polijas skolēnu atbildes var sasaistīt ar pēdējos gados redzamajiem politiskajiem notikumiem valstī, savukārt Zviedrijas skolēnu atbildēs esot novērojama demokrātisko vērtību iesakņotība. Zviedrijas skolēni arī vairāk uzticas valsts valdībai un nacionālajam parlamentam.

Kā vēstīts, pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas. Tajā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. Latvija pētījumā piedalās ceturto reizi.

“IEA ICCS 2022” ciklā izceltas četras jomas – ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām.

Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām. Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.

Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem. Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.