Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs piektdien ieradies oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu puses pārrunāja jautājumus par ticības un ekumeniskajām attiecībām, Krievijas agresiju pret Ukrainu, tai skaitā nelikumīgi deportēto Ukrainas bērnu problēmu, kā arī situāciju Tuvajos Austrumos.

Rinkēvičs augsti novērtēja patriarha stingro nostāju pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un reliģiskajām ēkām, neizrādot gatavību sarunām par miera panākšanu.

Ar patriarhu piektdien tikās arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Premjere norādīja, ka augstu vērtē viņa nozīmīgo ieguldījumu miera veicināšanā pasaulē un patiesā ticības mīlestībā.

“Esmu pateicīga par viņa nelokāmo atbalstu Ukrainai un neatkarīgas baznīcas nozīmei,” uzsvēra Siliņa.

Premjere arī atzina, ka patriarha vizīte Latvijā ir liels notikums mūsu pareizticīgo kopienai un apliecina mūsu spēcīgās saites.

Oficiālās vizītes laikā piektdien Latvijas Universitātē patriarhs Bartolomejs I sniedz lekciju “Baznīca šodienas ekoloģiskās krīzes laikā – zinātne, ētika, kopīga rīcība”. Savukārt sestdien plkst.10 Rīgas Domā paredzēts ekumenisks dievkalpojums ar patriarha līdzdalību.

Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I vairākkārt publiski paudis nostāju pret Krievijas karu Ukrainā. Piemēram, 4.februārī dievkalpojumā Stambulā, pieminot kara trešo gadadienu, viņš uzsvēra, ka Ukrainas suverenitāte nav apspriežama un ka jebkāda miera vienošanās iespējama tikai ar Ukrainas līdzdalību kā vienlīdzīgai pusei.

Gadu iepriekš Bartolomejs sacīja, ka viņš un pāvests Francisks ir vienisprātis par kara nosodīšanu, paužot atbalstu Ukrainas neatkarībai un pretošanās tiesībām.

Kā rakstīts, Konstantinopoles ekumeniskais patriarhāts ir viena no Austrumu pareizticīgās baznīcas garīgajām pārvaldēm. Konstantinopoles ekumeniskais patriarhāts atrodas Stambulā, Turcijā.

Patriarhāts pārvalda vairākas diecēzes un klosterus gan Turcijā, gan ārpus tās, tostarp Grieķijā, ASV, Austrālijā un Dienvidkorejā.

Latvijas pareizticīgā baznīca līdz 2022.gadam darbojās Maskavas patriarhāta pārraudzībā, bet pēc Krievijas 2022.gada iebrukuma Ukrainā Saeima ar likumu mainīja baznīcas statusu un noteica, ka tā darbojas pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.