Tajā informē, ka otrdien notika Ministru kabineta Krīzes vadības sēde, kurā tostarp izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvais ziņojums “Plūdu riska pārvaldība 2026. gada palu periodā”.

Sēdē tika pārrunāti plūdu riski Latvijā 2026. gada pavasarī, īpaši lielo upju baseinos, ko ietekmē sniega un ledus apjoms, kā arī pavasara meteoroloģiskie apstākļi.

Iedzīvotāju informēšana un savlaicīga brīdināšana ir galvenais plūdu riska mazināšanas elements, uzsver Valsts kancelejā.

Ministru kabineta Krīzes vadības sēde ir galvenais formāts stratēģisku lēmumu pieņemšanai krīžu vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jomā.

Tās tiek sasauktas gan valsts aizsardzības un drošības plānošanas dokumentu izskatīšanai, gan mācībām un gatavības pārbaudei, kā arī reālu krīžu situāciju risināšanai.

Nākamā Krīzes vadības sēde plānota aprīlī.

Kā vēstīts, februāra nogalē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) informēja, ka kopā ar atbildīgajiem dienestiem turpina gatavoties pavasara palu sezonai.

Tobrīd ministrijā norādīja, ka šoziem sniega sega Latvijā bijusi īpaši bagātīga, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, kā arī ledus kārta Latvijas upēs ir izveidojusies biezāka nekā citus gadus.

Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, tostarp tur, kur tas iepriekš novērots retāk vai nemaz.

Tādējādi atbildīgie dienesti savlaicīgi ir sākuši gatavošanos pavasara sezonai preventīvos nolūkos, lai mazinātu iespējamos apdraudējuma riskus un nodrošinātu materiālo resursu pieejamību, norādīja ministrijā.

Patlaban lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis paaugstinās vai pazeminās par dažiem centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati uz 10. martu.

Ūdens līmenis upēs galvenokārt ir zemāks nekā parasti pavasara palos.

Daudzviet saglabājas ledus, un tā iešanas laikā iespējamas straujākas ūdens līmeņa svārstības.