Ja Rosļikova darbībās vai izteikumos tiks konstatētas jaunu noziedzīgu nodarījumu pazīmes, VDD pret viņu sākšot kriminālprocesu, neraugoties uz deputāta centieniem izvairīties no potenciālās kriminālatbildības, apmetoties Baltkrievijā.

Dienestā apliecināja, ka patlaban VDD lietvedībā nav kriminālprocesu pret Rosļikovu.

VDD aizvadītā gada septembrī saņēma arī Rosļikova iesniegumu par viņam un ģimenei telefoniski izteiktiem draudiem. Vienlaikus iesniegums bija adresēts arī Valsts policijai.

Izskatīt gadījumus, kas saistīti ar iespējamiem draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, ir Valsts policijas kompetencē.

Izvērtējot Rosļikova iesniegumu, VDD nekonstatēja informāciju par iespējamiem apdraudējumiem valsts drošībai vai noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir piekritīga VDD.

Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka policija sāka kriminālprocesu par draudu izteikšanu Rosļikovam un veica izmeklēšanu, taču nolēma lietu izbeigt, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu netika konstatēts iespējamā nozieguma izdarītājs.

Neraugoties uz to, ka ceturtdien tiesas sēdē uz Baltkrievijas aizbēgušais Rosļikovs apgalvoja, ka draudus saņēmusi arī viņa ģimene, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Rosļikova ģimenes locekļi, tostarp, dzīvesbiedre joprojām atrodas Latvijā.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā ceturtdien nolēma grozīt Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši “nogriezt viņam galvu”.

Pēc Rosļikova vārdiem, VDD esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribējis sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu. Saskaņā ar apsūdzību viņš 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts, ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem sociālajos tīklos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā, prokuratūras ieskatā, apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan atsevišķu deputātu sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par rusifikācijas lingvistisko seku novēršanu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos Rosļikovs esot apzināti iekļāvis Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī paudis nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs “cīņa starp cilvēcisko un zvērisko”.

Savukārt 5. jūnijā Saeimas sēdē Rosļikovs pieteicās debatēs par minēto lēmuma projektu. Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu Rosļikovs apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem, uzskata prokuratūra.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes Rosļikovs noslēdza ar sekojošu frāzi krievu valodā: “Mēs esam vairāk! Krievu valoda – mūsu valoda!”, un divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās Rosļikovs sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, skaidro prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi Rosļikova darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldinoši domāt, ka pret tiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, Rosļikovs šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību, apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem, vērtē prokuratūra.

Rosļikovs uzskata, ka šī lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis “smagākais pants”.

Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ievēlēts Rīgas domē.