VM sēdē norādījusi, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Vienlaikus ministrija arī rosinājusi noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

VM uzticēts minētās rekomendācijas sagatavot kā grozījumus Ministru kabineta rīkojumam “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un nosūtīt sēdes dalībniekiem un diskutēt par tām OVG nākamā gada 3.janvāra sēdē.

Tāpat VM uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā reizē arī liecina, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri neatbalsta būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Ministrijām sadarbībā ar nozarēm, ņemot vērā modelēšanas prognozes un saslimstības rādītājus, uzdots turpināt nozaru darbības nepārtrauktības plānu izstrādi, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ka vienlaikus darbnespējīgi – saslimušie un kontaktpersonas – var būt pat līdz 40% darbinieku.

VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA skaidroja, ka pamatargumentācija ir saistīta ar to situāciju, kādā ir Eiropā. Īpaši tajās valstīs, kur vērojama strauja omikrona paveida izplatība – Lielbritānijā, Dānijā un Norvēģijā. Arī Igaunijā ir plaša omikrona izplatība.

Vadoties no citu valstu pieredzes saistībā ar strauju saslimstības palielinājumu, medicīnas nozares ekspertu redzējums ir tāds, ka patlaban, balstoties uz pieejamo informāciju, pēc 11.janvāra būtu jāsaglabā esošie drošības pasākumi un pagarināma ārkārtējā situācija.

“Eksperti uzskata, ka atsevišķās jomās šie pasākumus pat nepieciešams pastiprināt ar tādiem papildus drošības pasākumiem kā medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku testēšanu ar antigēnu testiem kritiskajās nozarēs, kā arī maksimāli attālināta darbu saglabāšana tajās nodarbinātības jomās, kur tas iespējamsm,” skaidroja Šneiders.

Tāpat esot nepieciešama plašāka antigēnu testu izmantošana pirms dažādām aktivitātēm, kur sanāk kopā cilvēki no dažādām mājsaimniecībām  – amatieru sporta nodarbībām, treniņiem, koru un deju nodarbībām.

Ņemot vērā, ka patlaban Latvija ir labākā situācijā nekā citās Eiropas valstīs, Latvija varot balstīties ne tik daudz uz pieņēmumiem, kā skatīties uz praktiskās situācijas attīstību tajās valstīs, kur saslimstība ir īpaši augsta.

“Katra nedēļa dod mums papildu laika cilvēkiem saņemt balstvakcīnu vai primāro vakcināciju, kā arī dažādām nozarēm un uzņēmumiem mēģināt sagatavot savas darbības nepārtrauktības plānus,” piebilda Šneiders.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami “zaļajā režīmā”, kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.