Ņemot vērā, cik patlaban jāmaksā par elektrību, apkuri, atkritumu izvešanu, ūdeni, ēdināšanu bērnudārzos, sporta nodarbībām, degvielu, ārsta apmeklējumu, galu galā – pārtiku un citiem obligātajiem un nepieciešamajiem maksājumiem, ir tik viegli “iegrābties” iekrājumos, ar domu, ka no nākamās algas dienas taču atlikšu atpakaļ.

Nākamais mēnesis būs mazāk “nospiedošs un prasīgs”, un es to varēšu. Bet pienāk noliktais datums un saproti, ka tomēr atlikt vietā nevari, jo dzimšanas diena mammai, zābaciņiem veikalā taisni smuka atlaide, Liepājā uzstāsies mīļākais dziedātājs…

Un tā mīnuss nedzēšas, varbūt pat kļūst lielāks.

Eksperti saka – vēlamais drošības spilvens ir uzkrājumi vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā.

Vai talkā varētu nākt finanšu pratības jautājumos dotie padomi, kas lasāmi internetā? Dzīvu cilvēku piemēri, šķiet, uzrunā vairāk.

Uz kartes konta uzliek tikai tik, cik plāno konkrētās dienas iepirkumiem. Tas pasargā no vieglprātīgiem tēriņiem. Un nelieto bankas aplikāciju telefonā, lai nebūtu tik viegli tikt klāt naudai, esot veikalā pie kāda no “gribu, gribu” pirkumiem.

Izmanto bankas piedāvāto opciju, ka visus kartes maksājumus noapaļo līdz veselam eiro, atlikumu “sūtot” uz “krājkasi”. It kā nav daudz un nepamanāmi, bet rezultātā ap 200–300 eiro gadā sanāk.

Interesanta ir pārliecība, ka nevajagot krāt nebaltai dienai, iekodēt sev, ka viss būs slikti un tāpēc vajadzēs naudu nākotnē.

Gudri cilvēki teic, ka vajagot krāt sapnim, mērķim, drošībai.

Bet cik šodien varam atļauties ielikt virtuālajā “zeķē” no ikmēneša algas?

Summas ir dažādas, redzams pie kādas diskusijas populārajā vietnē Facebook: 250 eiro, 150 eiro, 20 eiro, 50 eiro, 400 eiro, 5 eiro.

Ja nekoncentrējas uz maksājumu ik mēnesi, var darīt, piemēram, tā, ka nogulda to naudu, kas atnāk no pasīvajiem ienākumiem.

Viena no iespējām ir ienākumu deklarācijā iegūtā nauda, ko var pēc tam novirzīt, lai papildinātu krājkontu, uzkrājumus vai drošības spilvenu.

Ja nav pārliecība par savu spēju krāt, zini, ka galīgi to neproti, naudu var pārskaitīt kādam citam – dzīvesbiedram, mammai, tētim, draudzenei. Protams, tikai tādā gadījumā, ja esi pilnībā pārliecināts par adresāta godaprātu.

Ja ir cilvēki, kas koncentrējušies uz mērķi krāt, tad ir arī gluži pretēji – kas naudu netaupa.

Sak’, nedzīvosim jau mūžīgi un kas zina, kā var būt nākotnē. Vēl pastāv bailes par to, vai nauda būs maz dabūjama, ka tik banka nenobankrotē, un visi gali ūdenī. Un turklāt naudas vērtība ar laiku zūd, līdz ar to neredz jēgu krāt.

Labāk ir investēt emocijās un atmiņās. Tagad. Kā? Piemēram, ceļojumam, un doties atklāt pasauli, kamēr ir iespēja.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.