Līdz ar to, ka daļa liepājnieku aktīvi iebilst pret jaunā
Kurzemes cietuma būvniecību Liepājā, Alsungas ielā, šodien, 12.septembrī, mūsu
pilsētā bija ieradušies Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
pārstāvji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrijas Valsts
sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medin, Ieslodzījuma
vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure u.c., lai atkārtoti skaidrotu par
ieceri un atbildētu uz jautājumiem, portāls uzzināja tikšanās laikā.

Liepājniece Ārija Rukute uz šo tikšanos bija ieradusies ar atklātu
vēstuli ministram G.Bērziņam, Liepājas mēram Uldim Seskam un viņa vietniekam
Gunāram Ansiņam, kurā pausts kategorisks noliegums jaunā cietuma būvniecībai
Liepājā: ”Mēs apzināmies, ka cilvēks visu nevar zināt, un tas nemaz nav
vajadzīgs, bet censties uzzināt tas ir iespējams ikvienam, ir vajadzīga tikai
labā griba. Sabiedrībā ir zinoši cilvēki dažādās jomās, kuri ir gatavi dalīties
ar informāciju, lai vairotu kopējo dzīves kvalitāti. Vadošajām struktūrām un
ierēdņiem būtu jāuzklausa šie ieteikumi, jo mēs visi esam ieinteresēti mūsu
kopējās dzīves telpas veiksmīgākai attīstībai.”

”Liepājā ir pieļautas daudzas kļūdas celtniecībā, lielākās – slimnīca ir
uzcelta purvā, blakus gaļas kombinātam (toreiz), lai gan vecās slimnīcas dārzs
bija pietiekami plašs, lai jūras krastā celtu jauno slimnīcu. Otra kļūda –
jaunie Dienvidu kapi pašā jūras krastā, tur jūra skalo pamatus ārā, un pastāv
bīstamība ieraudzīt peldošus zārkus. Abas kļūdas ir nelabojamas. Vai tiešām
mums ir vajadzīga vēl trešā liktenīgā kļūda?,” teikts vēstulē: ”Mēs aicinām
apturēt lēmumu par cietuma būvniecību piejūras teritorijā.”

Turpat norādīts: ”Mēs vēlamies panākt pareizu Latvijas zemes izmantošanu un
apsaimniekošanu. Neļaut potenciāli labās teritorijās būvēt objektus, kas
degradē to vērtību, traucē pareizas infrastruktūras veidošanu un ir 
antireklāma investīcijām. Mēs esam par pareizu šīs teritorijas izmantošanu, jo
tā nav tik liela, lai tajā saliktu cietumu, atpūtas iestādes un zaļo zonu
mikrorajonam. Rekreācijas zona ar atpūtas kompleksu funkcionāli sader vienā
teritorijā, tā viena otru papildina un tādai ir jābūt šai attīstībai. Mēs esam
par to, lai Zaļās birzes, Laumas un slimnīcas rajonam, kā arī Grobiņas novadam
būtu sava rekreācijas zona ar izeju uz jūru. Šī teritorija tikai pašvaldības
nolaidības dēļ nav izveidota kā atpūtas zona tur esošajiem mikrorajoniem.”

Tāpat sieviete savā vēstulē uzsvērusi: ”Šai teritorijā ir
trīs ārstniecības minerālūdeņu avotu vietas, kuras tagad tiks apraktas zem
cietuma pazemes stāva. Mēs nevēlamies tik daudz upurēt viena cietuma dēļ. Tāda
dzīves telpa mums nav vajadzīga.”

Pret jaunā cietuma izveidi Liepājā vēršas arī Liepājas domes
deputāts Jānis Vilnītis. Viņš portālam atzina: ”Domāju, ka šai iecerei ir gan
plusi, gan mīnusi. Pluss, pirmkārt, ir tas, ka vietā, kur paredzēts būvēt
cietumu un kur patlaban ir mežs, tiks sakārtota infrastruktūra. Otrkārt, tie ir
60 miljoni eiro investīcijas. Treškārt, būs 450 darbavietas, tostarp
sociologiem, psihologiem, skolotājiem, pavāriem utt. Tāpat pluss ir tas, ka
tiks likvidēts vecais cietums.”

”Taču pretī ir mīnusi. Ir bailes par to, ka cietumnieki pēc
soda izciešanas paliks Liepājā. Un tas tomēr būs cietums ar 1200 cietumnieku
vietām. Otrs mīnuss ir psiholoģiskais aspekts – vai nebūs tādi cietuma tūristi,
kas apgādās viņus ar informāciju un kustamām un taustāmām lietā. It kā
Tieslietu ministrijas pārstāvji visas manas bažas noliedza, taču vienojāmies,
ka tiks radīta iespēja aizbraukt uz Tartu, kas ir kā kopija Liepājai – pilsētā ir
gan universitāte un attīstās tūrisms, gan ir uzbūvēts jauns cietums. Šobrīd
esmu ar negatīvu attieksmi pret cietuma būvniecību Liepājā, neatbalstu šo
projektu, taču pieļauju, ka pēc Tartu apmeklējuma varēšu spriest objektīvāk un,
iespējams, beigšu bažīties. Gribu būt objektīvs, lai Liepājas attīstība ziemeļu
virzienā ar 32 cietumam paredzētajiem hektāriem nebeidzas. Tas mani uztrauc.”

Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
speciālisti atbildēja uz ikvienu interesentu jautājumu. Kā skaidroja Tieslietu
ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medin,
Latvijā jaunus cietumus būvēt nepieciešams tādēļ, ka esošie ierīkoti ļoti senās
būvēs, kā dēļ nav iespējams nodrošināt ne atbilstošus apstākļus ieslodzītajiem,
ne arī drošību. Pēc viņas teiktā nākotnē paredzēts katrā Letvijas reģionā
nodrošināt pa vienai ieslodzījuma vietai.

Liepāja Kurzemes cietuma būvniecībai izvēlēta tādēļ, ka soda
izpilde ir cieši saistīta ar tiesu sistēmu, un tieši Liepājā atrodas Kurzemes
apgabaltiesa. ”Turklāt jaunais cietums atradīsies nevis pilsētas centrā, kā tas
ir šobrīd, bet pilsētas nomalē,” uzsvēra L.Medin, norādot, ka ļoti tālu no
pilsētas, kur atrodas tiesas arī cietuma būve nevar atrasties, jo nepieciešams
ne tikai transportēt ieslodzītos, bet rast iespēju arī darbiniekiem nokļūt
dienesta vietā.

Pēc L.Medin teiktā Tieslietu ministrija noslēgusi līgumu ar
igauņiem, ka viņi Latvijas pusei nodos savu pieredzi, jo Igaunijā patlaban tiek
būvēts jau trešais jaunais cietums. ”Nākamajā gadā būs iepirkuma procedūra un
sāksies projekta izstrāde,” viņa skaidroja: ”Tad arī sāksim domāt par
darbinieku atlasi.” Un uzsvēra, ka , ieguldot jaunā cietuma būvē vērienīgus
līdzekļus, ir jābūt drošiem, ka šī būve būs nepieciešama vismaz turpmākos simts
gadus.

Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona
Spure skaidroja, ka Latvijā patlaban ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena
atrodas Liepājā. Pēc viņas teiktā Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd uzturas
ap 4900 ieslodzīto, no kuriem Liepājas cietumā – 176 ieslodzītās personas.
”Ieslodzīto skaitam pēdējos gados ir tendence samazināties,” uzsvēra I.Spure:
”Jo tiek virzīta alternatīvā soda izpilde, lai cietumos atrastos tikai tās
personas, kuras ir bīstamas sabiedrībai.”

Atbildot uz cietuma būvniecības ieceres pretinieku
argumentiem par to, ka jaunais cietums varētu pasliktināt kriminogēno situāciju
Liepājā, atbaidīt no pilsētas tūristus, ka cietuma dēļ izcirtīs kokus un ka
jaunā cietuma dēļ Liepājā pazemināsies zemes vērtība, L.Medin skaidroja: ”Zemesgabals
nav dzīvojamajā zonā. Gluži pretēji – sakārtojot šajā pilsētas vietā infrastruktūru,
zemes vērtība tikai pieaugs.”

Un turpināja: ”Palikt Liepājā no ieslodzījuma atbrīvotās
personas nevarēs. Likumdošana paredz tās novirzīt atpakaļ uz viņu iepriekšējām
dzīvesvietām. Turklāt, kā rāda prakse, no ieslodzījuma atbrīvotie visbiežāk tieši
tā arī rīkojas. Igauņi ir veikuši pētījumu, kura rezultāti rāda, ka no ieslodzījuma
atbrīvotās personas pat nevēlas palikt tuvumā ieslodzījuma vietai, jo nevēlas
uz ielas sastapt cietuma uzraugus.”

Viņasprāt, par drošību liepājniekiem nevajadzētu
satraukties: ”Viss ir vērsts uz sabiedrības drošību. Un nav pamata domāt, ka
apmeklētāji ir noziedznieki. Savukārt ar kurortoloģiju cietums var sadzīvot. To
pierādījusi situācija Tartu, kur ir gan Universitāte, gan cietums, gan attīstās
tūrisms. Bet kokus zemesgabalā izcirst nav paredzēts – objekts iekļausies vidē.
Izcirtīs tikai latvāņus un krūmus, ko ir pat vēlams izcirst.”

Savukārt G.Bērziņš uzsvēra: ”Par infrastruktūru un drošību
runājot, vēlos atgādināt, ka pašreizējais Liepājas cietums atrodas pilsētas
centrā. Šī būve celta 1892.gadā, līdz ar ko ēka sen ir pelnījusi, lai tā varētu
pildīt citas funkcijas. Šajā cietumā bijis Rainis u.c., tad kādēļ lai šis
objekts nākotnē nekalpotu par tūrisma objektu?”

L.Medin skaidroja, ka sabiedriskā apspriešana par
zemesgabalu Alsungas ielā 29 notikusi, kad veidots Liepājas attīstības plāns,
iezīmējot šo vietu kā iespējamo vietu cietuma būvniecībai. Līdz ar to atsevišķu
sabiedrisko apspriešanu šobrīd likumdošana rīkot neprasa.

Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
pārstāvji atklāja, ka arī Igaunijā un Norvēģijā sākotnēji pret jaunu cietumu
būvniecību sabiedrības attieksme bijusi noraidoša. L.Medin atzina: ”Noraidošās
attieksmes pamatā, iespējams, ir sabiedrības aizspriedumi. Vārds ”cietums”
sākotnēji labas emocijas neraisa. Taču liepājnieki visos laikos jau ir sadzīvojuši
ar cietumu.”

Portāls jau informēja, ka jaunajā cietumā paredzētas vietas
1200 ieslodzītajām personām. Tāpat jau ziņots, ka cietumā būs ap 450 darba
vietas. Pēc Tieslietu ministrijas plāniem jau šā gada oktobrī paredzēts pabeigt
koncepta izstrādi, lai gada beigās izsludinātu iepirkuma procedūru. 2015.gadā
paredzēta projekta izstrāde, bet 2018.gadā plānots pabeigt cietuma būvniecību.

G.Bērziņš uzsvēra, ka darba vietas jaunais cietums radīs ne
tikai ar 2018.gadu, kad plānots, ka tas sāks funkcionēt, bet jau daudz agrāk:
”Līdz tam noritēs būvniecības darbi, un tās arī būs jaunas darba vietas.” Un piebilda,
ka valdība, ņemot vērā citu valstu pieredzi, jaunā cietuma būvniecībai
atvēlējusi 73 miljonus eiro: ”Aptuveni 115 miljoni eiro ir parāds par
uzturlīdzekļu nemaksāšanu. No šiem līdzekļiem vien varētu uzbūvēt jaunu
cietumu…”

Jau ziņots, ka jaunais Kurzemes cietums Alsungas ielā 29
tiks būvēts uz zemesgabala, kura platība ir 30,5 hektāru. Kā portālam skaidroja
I.Spure, cietuma platība būs aptuveni 40 tūkstoši kvadrātmetru.

Pēc viņas teiktā kopumā jaunajā cietumā ieslodzījuma vietas
būs 1200 personām: ”Ieslodzījuma vietas būs visām ieslodzīto kategorijām,
izņemot sievietes un nepilngadīgās personas. Būs gan iepriekšējās izmeklēšanas
kameras, gan slēgta tipa. Daļēji slēgta tipa, kā arī atklātā tipa cietuma
infrastruktūra. Atklātā tipa cietumā vietas paredzētas aptuveni 50 personām.
Viens bloks plānots augsta riska ieslodzītajiem, kam maksimālais režīms. Tāpat
būs padomāts par personām, kam piemērots apcietinājums, bet kuri ir ar psihiska
rakstura traucējumiem.”

Jāpiebilst, ka tieslietu ministrs vizītes laikā šodien
Liepājā diskutēja ne tikai par jaunā cietuma jautājumiem. Kā G.Bērziņš
pastāstīja portālam, viņš tikās arī ar Kurzemes apgabaltiesas tiesu
priekšsēdētājiem, lai pārrunātu tieslietu jomas aktualitātes – tiesu sistēmas
reformu, tiesu darba efektivizāciju, tiesu budžetu u.c.

”Runāsim par lietu pārdali, lai izlīdzinātu pārslodzi. Tāpat
pārrunāsim sociālos jautājumus – tiesu darbinieku atalgojumu. Plānots to
2015.gadā palielināt pat aptuveni 10%. Pārrunāsim arī grozījumus saistībā ar
civilprocesu un apspriedīsim videokonferenču izmantošanu,” pirms tikšanās Kurzemes
apgabaltiesā portālam pauda ministrs.