liepajniekiem.lv
Nedaudz gan bijuši bažīgi, jo vasarās šajā Dienvideiropas valstī mēdz būt ellīgs karstums. Par laimi tik traki nav bijis, lai gan vienu dienu termometra stabiņš uzkāpis līdz +37 grādu atzīmei.
Kavē vilciens, kavē autobuss
Ceļojuma maršrutu plānojuši, aviobiļetes iegādājušies un naktsmītni (apartamentus) liepājnieki rezervējuši paši. Lidojumu biļetes iegādātas jau aprīlī.
“Skatījāmies, kur vispār mūsu izvēlētajos datumos var doties. Protams, interesēja vietas, kur vēl neesam bijuši.
Tā kā Grieķijā vēl nebija būts, izlēmām, ka šoreiz varētu izpētīt šo zemi,” stāsta Konstantīns.
Ar tiešo reisu no Viļņas ģimene aizlidojusi uz Atēnām, bet atpakaļceļa biļetes iegādātas uz Rīgu.
Grieķijā pavadījuši pusotru nedēļu – atpūtušies Solonikos, Džeralda Darela romānā “Man ģimene un citi zvēri” aprakstītajā Korfu salā un noslēgumā pāris dienas arī Atēnās.
Šajā ceļojumā Fjodorovi bija nolēmuši nodoties laiskai atpūtai.
“Bija vajadzīga tāda atpūta, kad vienkārši nedari neko. To vismaz es arī ieguvu.
Jau pirms tam man bija izveidojies priekšstats, ka Grieķijā viss notiek nesteidzīgi, un tā arī bija,”
teic ģimenes galva.
Grieķu rāmums, kas vedina domāt, ka stress viņiem ir svešs, esot devis iespēju paraudzīties uz sevi no malas.
“Tas mudināja padomāt par to, ko savā dzīvē dari pareizi, bet ko nepareizi. Sapratu, ka līdz šim nenovērtēju “slinko” atpūtu, jo man visu laiku šķita, ka ja reiz tu uz kaut kurieni dodies, tad tev noteikti jānoiet vai jānobrauc tie daudzie kilometri, lai visu apskatītu. Taču tas, ka tu vienkārši pēc brokastīm paguli saulītē un nopeldies baseinā, ļoti atjauno spēkus,” klāsta liepājnieks.
Annu grieķu gausums gan brīžiem tracinājis, piemēram, kafejnīcās neviens nesteidz klientu ātri apkalpot.
“Ir atšķirība starp lēni un nesteidzīgi. Nu lūk, Grieķijā daudz kas notiek nesteidzīgi. Nez vai es tādā režīmā spētu dzīvot visu laiku, bet atvaļinājuma laikā man tas tiešām bija vajadzīgs.”
Arī metro stacijās, kur parasti lielpilsētās valda drudžaina rosība – cilvēki skrien un steidzas –, Atēnās valdījusi mierīga gaisotne.
Tajā pašā laikā paļauties, ka sabiedriskais transports kursēs noteiktajos laikos, arī nevar. Kavējis gan vilciens no Atēnām uz Solonikiem, gan arī autobuss, ar kuru liepājnieki braukuši, lai nokļūtu Korfu salā.
Konstantīns stāsta: “Solonikos sagaidīt, ka sabiedriskais transports būs laikā, faktiski bija nereāli. No Solonikiem braucām uz piejūras pilsētu Igumenicu, no kurienes kursē prāmis uz Korfu.
Galamērķī mums bija jābūt pulksten 13, bet rezultātā ieradāmies vairāk nekā pusstundu vēlāk, lai arī ceļā šim autobusam bija tikai viena pietura.
Kā saprotu, pats vadītājs izlēma, cik ilga būs pauze.
Autobuss piestāja degvielas uzpildes stacijā, kur varēja paēst un padzert kafiju, un tad, kad vadītājs laikam bija atjaunojis savus spēkus, viņš izdomāja, ka var doties tālāk.”
Autobusa kavēšanās un misēkļa dēļ Fjodorovi prāmi uz Korfu nokavējuši. Prāmja biļešu pārdevēji vēstulē izskaidrojuši, ka biļetes var saņemt ofisā ostā, taču norādījuši nepareizu adresi.
Izrādījies, ka pilsētā ir divas ostas, starp kurām ir aptuveni kilometru liels attālums. No vienas ostas atiet prāmis uz Grieķijas salām, no otras – uz Itāliju.
Liepājnieks atceras: “Vēstulē bija norādīta adrese tam ofisam ostā, no kuras atiet prāmis uz Itāliju.”
Tā nu viņi +45 grādu karstumā ar ceļasomām skrējuši uz īsto ostu, bet nav paguvuši un bijuši spiesti iegādāties jaunas biļetes uz nākamo prāmi.
Korfu kļūst par favorīti
Automašīnu Grieķijā ceļotāji nav īrējuši. “Diez vai es tur būtu gatavs vadīt mašīnu, ņemot vērā grieķu braukšanas stilu,” pasmejas Konstantīns.
Viņš piefiksējis arī citu īpatnību, proti, pie mums noteikts, ka auto nedrīkst novietot tuvāk par pieciem metriem no krustojuma robežas, bet Grieķijā autovadītāji mierīgi parkojas autobusa pieturās un dodas savās darīšanās.
Konstantīnam visvairāk iepatikusies gleznainā Korfu sala, kuru ieskauj siltā un dzidrā Jonijas jūra un skaistā daba.
“Tā ir brīnišķīga vieta atpūtai ar ļoti daudzveidīgu piedāvājumu,” viņš vērtē.
Izvēle, protams, atkarīga un finansiālām iespējām, taču atpūtniekiem arī ar pieticīgu tēriņu budžetu tur esot, ko darīt.
Liepājnieki bijuši patīkami pārsteigti, ka šajā tūristu iecienītajā salā cenas neesot “kosmiskas”. Piemēram, pusotra litra pudele ūdens maksā 80 centus. “Šķiet, pat pie mums var atrast dārgāku ūdeni nekā tur.”
Otrajā vietā Konstantīns ierindo Atēnas – pilsētu, kurā dominē vēstures elpa. Tur aizstaigājuši līdz Areopāga klintij, kur Senajā Grieķijā pulcējusies Augstākā tiesa, un leģenda vēsta, ka tur spriesta tiesa pret sengrieķu kara dievu Areju par Poseidona dēla nogalināšanu.
No klints paveroties ļoti skaists skats uz pilsētu. “Tur sēdējām un lasījām par grieķu dieviem,” teic Konstantīns.
Viņš spriež, ka Atēnas ir daudz sakārtotāka pilsēta par Solonikiem. “Mani pārsteigt nevar, jo vairāk nekā gadu esmu nodzīvojis Bulgārijā.
Taču Soloniki, manuprāt, ir ļoti haotiska pilsēta.”
Ēdiens šajā dienvidu zemē bijis ļoti garšīgs un arī maciņiem draudzīgs. Piemēram, kādā ēstuvē Atēnās girosa porcija maksājusi 10 eiro.
Tā bijusi tik liela, ka Konstantīns viens nav varējis ar to tikt galā – ēdienu notiesāt bijis jāpalīdz gan sievai, gan dēlam.
Solonikos ģimene ēdusi ļoti daudz augļu, jo netālu no viņu mītnes bijis tirdziņš. Augļi ļoti garšīgi – mīksti, sulīgi, saldi, un to cena vilinājusi iegriezties tirdziņā atkal un atkal.
“Nektarīnus pirkām par vienu eiro kilogramā, plūmes – 1,50 eiro kilogramā,” stāsta ceļotājs.
Arī citu pārtikas produktu cenas bijušas zemākas nekā Latvijā, tikmēr veikalos – kā nu kurai precei. “Pamanījām, ka sviests gan tur dārgāks – paciņa lētākā sviesta maksāja, šķiet, 3,10 eiro.”
Grieķijā par preces cenu iespējams arī kaulēties, ko liepājnieki gan neesot mēģinājuši. Ciemakukulī no ceļojuma viņi mājās veduši svaigas olīvas.
“Šķirņu izvēle ir milzīga, olīvas tirgū var arī pagaršot. Dārgākās, ko redzējām, maksāja 7 eiro kilogramā,” atklāj liepājnieks.
Grieķijā Fjodorovu ģimene kādreiz noteikti vēlētos atgriezties, lai labāk izpētītu Korfu un apmeklētu arī citas vietas, piemēram, Santorīni salu.
Taču baltiešiem viņš iesaka labāk uz turieni doties, piemēram, septembrī, kad lielais karstums Grieķijā ir mazinājies.
Uzziņai
Sabiedriskā transporta biļešu cenas
– Biļete vienam braucienam autobusā Solonikos maksā 90 centus, bērniem – 45 centus.
– Atēnās 90 minūšu biļetes cena sabiedriskajā transportā maksā 1,20 eiro (bērniem līdz 6 gadu vecumam brauciens ir bez maksas, no 7 līdz 18 gadiem biļetes maksa 50 centi).
– Vienas dienas sabiedriskā transporta biļete (“Day Pass” – derīga 24 stundas) Atēnās – 4,10 eiro.
Konstantīna padomi ceļojumam uz Grieķiju:
– apbruņoties ar pacietību un, plānojot laiku, prātā turēt plānu “B” gadījumiem, ja aizkavējas autobuss vai vilciens;
– noteikti tirgū iegādāties un saēsties vietējos augļus;
– nodrošināties ar lielu daudzumu saules aizsarglīdzekļu;
– ja iecerēta vairāku dienu atpūta pludmalē, izdevīgi pašiem iegādāties saulessargu, nevis vietu zem tā īrēt, saulessarga cena – 15 eiro;
– laiskas atpūtas laikā noderēs grāmata vai krustvārdu mīklas, jo vienkārši gulšņāt kādā brīdī tomēr apniks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
