Šodien, 22.jūlijā, Liepājā ieradās Tieslietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
priekšniece Ilona Spure, lai klātienē apskatītu iespējamo cietuma būvniecībai
paredzēto zemes gabalu Alsungas ielā 29, kā arī parakstītu nodomu protokolu ar
pašvaldības vadību par iespējamo sadarbību cietuma būvniecībā. Jaunais cietums
tiks būvēts Liepājā, parakstot nodomu protokolu, apstiprināja G.Bērziņš.

Vienos dienā G.Bērziņš un I.Spure kopā ar Liepājas domes
vadību un Būvvaldes ekspertiem apskatīja zemes gabalu Alsungas ielā 29, kuru
pašvaldība ir rezervējusi jaunā Kurzemes cietuma būvniecībai. Zemesgabals jau nodots
Tieslietu ministrijas īpašumā.

Savukārt divos dienā Liepājas pilsētas domes Lielajā zālē
tika parakstīts nodomu protokols starp Tieslietu ministriju un Liepājas
pilsētas domi par plānoto sadarbību cietuma būvniecības procesā, ieslodzīto
resocializācijas veicināšanu un atbalstu ieslodzīto nodarbinātības
veicināšanai.

Pamatojoties uz to, ka Ministru kabinets 2014.gada 22.jūlijā
atbalstīja Tieslietu ministrijas darbu pie jaunā cietuma būvniecības procesa
nodrošināšanas uz valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma Alsungas ielā 29,
Liepājā, puses noslēdza Nodomu protokolu, kurā apliecināja savu gatavību sadarboties
un sniegt savstarpēju atbalstu jaunā cietuma Alsungas ielā 29 būvniecības
procesa un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā; sadarboties un sniegt
savstarpēju atbalstu efektīvas jaunajā cietumā izvietoto ieslodzīto
resocializācijas nodrošināšanai, nodrošinot ieslodzīto sociālās uzvedības
korekciju, nodarbināšanu un iesaisti visu veidu izglītības apguvē; veicināt
ieslodzīto nodarbinātību ar mērķi sniegt legālajam darba tirgum noderīgu
pieredzi un darba prasmes, tādējādi veicinot integrāciju darba tirgū un
samazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma risku.

Kā žurnālistiem skaidroja G.Bērziņš, ideja par jauna cietuma
būvniecību Latvijā meklējama 2007.gadā, kad tika sākts izstrādāt koncepciju par
ieslodzījuma vietu reformu. ”Visas ieslodzījuma vietas ir tapušas padomju
laikā, ar tam laikam atbilstošu infrastruktūru. Kopš Latvija atguva neatkarību,
ieguldījumi nav bijuši,” viņš skaidroja.

Un turpināja: ”Pateicoties starptautiskai sadarbībai
labiekārtotas ir ieslodzījuma vietas Cēsīs un Olainē., taču kopējā situācijas
uzlabošanā nepieciešami lielāki ieguldījumi. Uz to norāda Eiropas Cilvēktiesību
tiesas spriedumi, kas Latvijai uzliek maksāt kompensācijas par cilvēktiesību
pārkāpumiem infrastruktūras jomā. Visos šādos gadījumos Latvija maksā
ievērojamas summas. Tādēļ vienīgais risinājums ir jaunu cietumu būvniecība.”

G.Bērziņš arī piebilda, ka Igaunija šajā ziņā Latviju
krietni vien apsteigusi, jo Igaunijā plānoti trīs jauni cietumi, no kuriem divi
jau uzbūvēti: ”Tādēļ piesaistījām Igaunijas konsultantus, kas palīdzēs
projektēšanas jautājumos. Nav nepieciešams izgudrot velosipēdu no jauna.”

Pēc G.Bērziņa teiktā jaunā cietuma būvniecība nesīs vairākus
ieguvumus: ”Jaunajā ieslodzījuma vietā plānots nodarbināt aptuveni 450 cilvēkus
– uzraugus, mediķus u.c. Pašreizējā Liepājas cietumā ir nodarbināti 140
cilvēki. Prognozēju, ka daļa pretendēs uz darbu jaunajā cietumā, un līdz ar to
šis objekts būs interesants Liepājai kopumā.”

”Otrkārt, pēc jaunā cietuma pabeigšanas vecā cietuma ēka
tiks slēgta un iegūs citu pielietojumu,” viņš turpināja: ”Trešais ieguvums būs
ieslodzīto nodarbinātības iespēja, jo kompleksā plānota vieta ražošanas iekārtu
uzstādīšanai. Komersanti varēs slēgt līgumus. Latvijai šāda pieredze jau ir.
Līdz ar to domāju, ka ieguvumi ir vērā ņemami. Turklāt būs iespēja nodrošināt,
lai jaunajā cietumā nevarētu ienest mobilos tālruņus, narkotikas u.c.
Pašreizējo cietumu vecā infrastruktūra šādu iespēju pilnībā neļauj garantēt.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs neslēpa, ka
pirmā vieta, kas pretendējusi uz jauna cietuma būvniecību Latvijā, bijusi
Olaine. Liepāja sākotnēji bijusi tikai kā rezerves variants. Uz portāla
jautājumu, kādēļ tad tomēr pieņemts lēmums jauno Kurzemes cietumu būvēt tieši
Liepājā, G.Bērziņš paskaidroja: ”Liepājas pašvaldība bija rezervējusi piemērotu
zemesgabalu Alsungas ielā 29. Taču gala lēmumu ietekmēja igauņu konsultantu
izvēle, ņemot vērā Liepājā šim projektam piemēroto infrastruktūru – ūdensapgādi,
siltumapgādi u.c.”

Jaunais Kurzemes cietums Alsungas ielā 29 tiks būvēts uz
zemesgabala, kura platība ir 30,5 hektāru. Kā portālam skaidroja I.Spure,
cietuma platība būs aptuveni 40 tūkstoši kvadrātmetru: ”Kompleksa perimetram
jābūt taisnstūrim, kuram apkārt ir drošības josla. Tāpat izvirzītās prasības
paredzēja, ka tiešā tuvumā nedrīkst atrasties dzīvojamā zona un dzelzceļš, pa
kuru tiek transportētas bīstamas kravas. Liepāja savu mājas darbu bija
izpildījusi teicami – pieejama gan ūdensapgāde, gan siltumapgāde u.c.
komunikācijas.”

Pēc viņas teiktā kopumā jaunajā cietumā ieslodzījuma vietas
būs 1200 personām: ”Ieslodzījuma vietas būs visām ieslodzīto kategorijām,
izņemot sievietes un nepilngadīgās personas. Būs gan iepriekšējās izmeklēšanas
kameras, gan slēgta tipa. Daļēji slēgta tipa, kā arī atklātā tipa cietuma
infrastruktūra. Atklātā tipa cietumā vietas paredzētas aptuveni 50 personām. Viens
bloks plānots augsta riska ieslodzītajiem, kam maksimālais režīms. Tāpat būs
padomāts par personām, kam piemērots apcietinājums, bet kuri ir ar psihiska
rakstura traucējumiem.”

Pamatā ieslodzītie tiks izmitināti divvietīgās kamerās,
skaidroja G.Bērziņš: ”Drošības apsvērumu dēļ.” I.Spure piebilda , ka cietuma
apsardzi nodrošinās nevis neskaitāmi apsargi daudzos tornīšos, bet gan būs
viens apsardzes tornis un apsardze tiks nodrošināta ar modernajām tehnoloģijām:
”Ap cietumu nebūs cilvēku ķēde. Turklāt teritorijā galvenā pārvietošanās būs
zem zemes, pa tuneļiem.”

G.Bērziņš norādīja, ka jauno cietumu plānots pabeigt
2018.gadā: ”Tad tas varētu sākt darbu.” Taču piebilda: ”Taču līdz tam vēl daudz
jāpaveic.” Viņam pievienojās I.Spure, uzsverot: ”Infrastruktūra neatrisinās
visus jautājumus, tādēļ līdz 2018.gadam daudz jāpaveic, lai sabiedrība justos
droša un pasargāta. Ieslodzījumu būves Latvijā ir no 19.gadsimta sākuma, vēl
Cariskās Krievijas guberņas cietuma ēkas, kas nav piemērotas mūsdienu soda
izpildei.”

G.Bērziņš pastāstīja, ka šā gada 30.aprīlī noslēgts līgums
par būvprojekta izstrādi: ”Šim procesam atvēlēti 24 mēneši.” Tāpat pēc viņa
teiktā iezīmēts jaunā cietuma būvniecībai nepieciešamais finansējums. Pēc viņa
teiktā būvniecība izmaksās ap 60 miljoniem eiro, tāpat paredzēti līdzekļi
projekta izstrādei un autoruzraudzībai.

Savukārt, runājot par apkārtnes iedzīvotāju un liepājnieku
drošību pēc jaunā cietuma būvniecības, G.Bērziņš norādīja, ka iedzīvotājiem nav
pamata satraukties. Pirmkārt, mežs projekta ietvaros izcirsts netiks. Otrkārt,
objekts, viņaprāt, neapdraudēs iedzīvotāju drošību: ”Ieslodzīto atgriešanās
sabiedrībā prakse liecina, no ieslodzījuma atbrīvojušās personas nekoncentrējas
ap cietumu. Lielākā daļa atgriežas tur, no kurienes nākuši. Iedzīvotāji redzēs
tikai objektu, pat nezinot, ka tas ir cietums.”

Bet I.Spure skaidroja, ka cilvēkiem, kuriem ir interese par
darba iespējām jaunajā objektā, uz to būs lielas iespējas: ”Vispirms kadri –
apsargi, uzraugi, sociālie darbinieki, medicīniskais personāls, pedagogi u.c. –
tiks meklēti reģionā. Tikai tad, ja reģions nespēs nodrošināt pieprasījumu pēc
darbiniekiem, tos meklēsim tālāk. Taču nedrīkst aizmirst par īpašo specifiku un
tai atbilstošu apmācību.”

Un piebilda, ka iedzīvotājiem nav pamata bažām, ka no
cietuma varētu izbēgt ieslodzītie, kuri apdraudētu sabiedrību: ”Nav ziņu par
to, ka no kāda jaunā cietuma būtu izbēdzis ieslodzītais.”

Kā piebilda Liepājas mērs Uldis Sesks, Liepājā bez
funkcionējošā cietuma ir arī Karostas cietums, kas ir tūrisma objekts. Viņš
neizslēdz iespēju, ka nākotnē, pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas, arī pašreizējais
Liepājas cietums varētu pārvērsties tūrisma objektā. Taču par būtiskāko
ieguvumu tam, ka tieši Liepājā taps jaunais cietums, U.Sesks uzskata apstākli,
ka tādējādi tiks radīts teju pustūkstotis darba vietu.

17Skatīt galeriju