liepajniekiem.lv
Saldumi sniedz apmierinājumu
Ja saldumus lieto katru dienu un to izslēgšana no ēdienkartes šķiet neiespējama; ja tos ēd, lai nomierinātos un uzlabotu garastāvokli; gribas ēst mazāk saldumu, bet atteikšanās no tiem pasliktina omu, rada noguruma un uztraukuma sajūtu – veselības centra “Vivendi” uztura speciāliste Jeļena Pavlova min faktorus, kas liecina par saldumu atkarību.
“Stresa gadījumā izdalās hormons kortizols, kas rada pastiprinātu izsalkuma sajūtu un liek izvēlēties ēdienus, kas ir bagāti gan ar cukuru, gan taukiem, piemēram, šokolādi. Ēdot to, izdalās dopamīns – ziņu pārnesējs starp nervu šūnām, kas sniedz apmierinājumu. Tas ir nepieciešams arī motivācijas veidošanā, jo rada pacilātības sajūtu, kad tiek sasniegts mērķis.
Ēdot saldumus, veidojas arī laimes hormons – serotonīns.
Regulāri stresa situācijas risinot ar salda ēdiena vai dzēriena palīdzību, izveidosies paradums, un, lai sasniegtu tikpat patīkamu sajūtu kā iepriekš, cukura daudzums jāpalielina. Tā notiek, ja lieto arī citas vielas, kas rada atkarību,” skaidro J. Pavlova.
“Uztraukums un cukura atkarība iet roku rokā. Saldumi spēj sniegt tikai īslaicīgu enerģiju un miera sajūtu. Ja organismā pēc saldumu ēšanas cukura līmenis ceļas ļoti strauji, sāk intensīvi izdalīties aizkuņģa dziedzera hormons insulīns, kura mērķis ir to pazemināt.
Rezultātā pacilātības sajūtu nomaina izsalkums, garastāvokļa pasliktināšanās, nogurums, koncentrēšanās spēju mazināšanās vai pat galvassāpes,”
saka J. Pavlova.
Slimību profilakses un kontroles centra veselīga uztura ieteikumos pieaugušajiem teikts, ka veselības veicināšanai un uzlabošanai cukuru ar ikdienas uzturu ieteicams uzņemt ne vairāk par 5% no dienas enerģijas daudzuma jeb vidēji līdz 25 g dienā.
Pasaules Veselības organizācija stingri neiesaka pārsniegt 50 g cukura dienā.
Ieteicamajā daudzumā ir gan cukurs, kuru pieberam mājās pie tējas, kafijas vai gatavojot ēdienu, gan arī cukurs, kuru uzņemam kopā ar gatavajiem pārtikas produktiem, piemēram, cepumiem, saldinātajiem jogurtiem, brokastu pārslām.
Cukuru lieto ēdienu gatavošanā kā konservējošu un biezinošu vielu, tāpēc rūpnieciski ražoti produkti satur tā saukto slēpto cukuru, ko ikdienā uzņemam samērā daudz.
Vitamīnu trūkums
Dunalkas feldšerpunkta ārsta palīdze Inga Poce saka: “Vienmēr jau ir izņēmumi, bet es novēroju, ka cilvēki neēd saldumus arvien vairāk. Šobrīd ir tieši otrādi – piedomā pie tā, lai atteiktos no saldumiem.
Būtībā, ja gribas ēst saldumus, tad organismā ir vitamīnu trūkums; kad to nepietiek, tad prasās kas neordinārs.”
Saldumi dod enerģijas pieplūdumu, jo tie ir ātrie ogļhidrāti. Tāpēc jau arī bērni grib konfektes. Taču, tā kā viņi lielākoties nesēž mierā, bet skrien, dauzās, tāpēc cukurs ātri pārstrādājas. Ja vēl dzer ūdeni, tad ir pavisam labi.
“Katrā ziņā ir svarīgi pēc konfekšu ēšanas iedzert ūdeni – izskalot muti, jo tad cukurs no zobiem noskalojos, un tālāk jau siekalas tiek galā,” I. Poce iesaka vecākiem, lai viņi bērniem par veselīgu ēšanu stāsta mazliet ar dramatismu, jo tad teikto uztvertu nopietnāk.
“Cukurs jau nav tāds bieds, to var lietot tāpat kā visu – ar mēru.
Tikai jāēd sabalansēti un cukuram papildus – pietiekami daudz dārzeņu, šķiedrvielu un citu organismam nepieciešamo.”
Cukura vietā pie tējas vai kafijas var likt ko citu. Diabēta slimnieki lieto stēviju, var arī pievienot medu, ja nav alerģijas.
Taču citos saldinātājos, kas aizstāj cukuru, ir daudz ķīmijas, tā ka no tiem sliktums lielāks nekā no paša cukura, piekodina feldšere.
Saldas garšas piešķiršanai var pievienot ēdienam produktus, kuri dabiski satur cukuru, bet papildus – arī vērtīgas vielas cilvēka organismam.
Piemēram, ūdenim var pievienot citrusaugļu šķēlītes, ledu ar ogām, savukārt nesaldinātam jogurtam, biezpienam vai putrai – banāna šķēlītes un riekstus.
“Vai labāk atteikties no cukura lietošanas uzreiz vai pakāpeniski, grūti pateikt, jo cilvēki ir dažādi.
Tas, tāpat kā ar smēķēšanu, – kādam ir labi, kad viņš atmet uzreiz, noliek cigaretes un vairs nesmēķē, bet kādam vajag samazināt pa drusciņai, kamēr ar nikotīna plāksteriem vai citiem palīglīdzekļiem atsakās pavisam,” saka I. Poce.
Samazinot cukura daudzumu, var labāk izbaudīt produktu dabisko garšu, nianses. Cilvēka garšas kārpiņas ātri pielāgojas, un pēc neilga laika vēlme pēc saldu produktu ēšanas mazinās.
Cukurs produktos
Dažādi cukuri dabiski ir atrodami pārtikas produktos, piemēram, augļu un ogu cukurs (glikoze, fruktoze), laktoze jeb piena cukurs.
Pārtikas produktu marķējumā sadaļā “ogļhidrāti, tostarp cukuri” parasti norādīts kopējais cukuru daudzums, gan tas, kas pārtikas produktā ir dabiski veidojies, gan arī pievienotais cukurs.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš uzmanību: ja cukurs produkta marķējumā sadaļā “sastāvdaļas” minēts pirmais vai ir minēti vairāki cukura veidi – brūnais cukurs, niedru cukurs, glikozes sīrups, fruktoze –, tad šāds produkts ir uzskatāms ar augstu cukura saturu.
Dažos produktos ar marķējumu “bez cukura” tiek izmantoti cukura aizstājēji, kuri dod saldu garšu, bet nevairo enerģiju.
Cilvēki kļūdaini domā, ka, lietojot šādus produktus, ir iespējams samazināt ķermeņa masu un vienlaikus nekaitēt veselībai.
Nav ieteicams bieži uzturā iekļaut produktus ar tā saucamajiem “mākslīgajiem” cukura aizvietotājiem – saharīnu, ciklamātu un aspartāmu u.c. saldinātājiem, ja vien nav cukura diabēts vai kāds cits stāvoklis, kura dēļ nevar uzturā lietot cukurus.
Parasti šos cukura aizvietotājus apzīmē uz iepakojuma kā pārtikas piedevas ar “E” burtu un ciparu kombināciju, piemēram, aspartāms E962.
SPKC informē: aktuālākajos zinātniskajos pētījumos tiek norādīts, ka saldinātāju izmantošana nepierāda saistību ar svara samazinājumu. Ieteicamāk uzturā kopumā pakāpeniski samazināt saldināto produktu daudzumu.
Lai mazinātu vēlmi ikdienā ēst daudz cukura vai produktus, kuri satur cukuru, ieteicams pakāpeniski izvēlēties arvien mazāk saldu produktu.
Fakti
Iedzīvotājiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru, ir pieejama valsts apmaksāta pārbaude – cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā (40, 45, 48, 51, 54, 57, 60, 63, 66, 69, 72 gados).
Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, un visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem pēc 40 gadiem.
Cukura diabēts ir viens no galvenajiem insulta, miokarda infarkta, akluma, nieru mazspējas un apakšējo ekstremitāšu amputācijas iemesliem.
Būtiski, ka 80% gadījumos 2. tipa cukura diabētu var novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Uzziņai
Aptuvens cukura daudzums produktos:
- vienas kūkas gabaliņš – 60 g;
- bezalkoholisks saldināts dzēriens, 300 ml – 40 g;
- saldināts jogurts, 150 ml – 15 g;
- saldējums, 120 ml – 24,7 g;
- šķīstošais kafijas dzēriens, 9,9 g – 15,2 g.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Atkarība no saldumiem palielinās, ja:
- ēdienkarte ir nabadzīga ar uzturvielām,
- ir palielināta fiziskā vai garīgā slodze,
- slikts miegs vai bezmiegs,
- paaugstināts stresa līmenis ikdienā.
Cukura atkarības ietekme:
- izraisa svara pieaugumu,
- palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu,
- veicina zobu kariesa attīstību,
- nelabvēlīgi ietekmē hormonālo līdzsvaru,
- izjauc zarnu mikrobiotas sastāvu,
- negatīvi ietekmē ādas veselību un imunitāti.
Avots: veselības centrs “Vivendi”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
