Pēc aculiecinieku teiktā, par 99 procentiem dēls gāja bojā. Bet neviens neredzēja viņu mirušu. Dēlu no kaujas lauka spēcīgas apšaudes dēļ nevarēja iznest. Nav zināms, vai viņš atgriezīsies, vai tiks atdots dēla līķis. Ja vispār tiks.

Šobrīd viņš oficiāli nav nogalināts, bet pazudis bez vēsts. Cik ilgi kareivis būs šajā statusā?…

Šobrīd Ukrainā bez vēsts pazuduši skaitās aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Viņu radinieki visu laiku dzīvo ar cerībām uz brīnumu. Un tādi dīvainā kārtā arī notiek.

Piemēram, smagi ievainotais Artjoms Vološins rūpnīcas ”Azovstaļ” teritorijā tika sagūstīts. Pēc tam, kad Krievijas armija uzspridzināja koloniju pie Oļeņevkas, kur atradās ievainotie azovieši, Artjoma bērni tika informēti, ka viņu tēvs ir miris.

Dēli jau bija publicējuši nekrologu, izplūda asarās, bet pēc sešiem mēnešiem tēvs pieklauvēja pie loga…

Starp tiem, kurus ar Ukrainas pūliņiem pēc apmaiņas šogad atgrieza, bija arī 27 gadus vecais Aleksejs Vagins. Viņš bija nebrīvē kopš 2023. gada marta.

Pēc mātes teiktā, dēls tika uzskatīts par bezvēsts pazudušu, bet viņa atteicās ticēt ļaunākajam. “Es lūdzu līdz pēdējam par savu dēlu un ticēju, ka viņš ir dzīvs,” viņa atcerējās. – Gadījās pat tā, ka ieraudzīju viņu militārajā formā un teicu: ”Mammu, neuztraucies, es esmu sveiks un vesels.” Un dienu vēlāk iezvanījās telefons un pateica, ka mans dēls ir atbrīvots no gūsta un dodas mājās.

Pārsteidzošs stāsts tāpat ir par leitnantu Dmitriju Malakhaju no Hersonas. Arī viņš tika uzskatīts par nogalinātu, Dmitrijs pat tika izvirzīts Ukrainas varoņa nosaukumam pēc nāves.

Viņa vienība lauzās ārā no ielenkuma. Četri biedri gāja bojā, un 17 tika ievainoti, starp kuriem bija arī jaunais virsnieks. Bezsamaņā viņš nokļuva vietējā slimnīcā okupētajā teritorijā.

Neviens ārsts, neviens pacients toreiz nenodeva ievainotu karavīru. Tad viņu paslēpa vietējie partizāni.

Kā viņš izkļuva no trīs mēnešu uzturēšanās okupētajā teritorijā, leitnants nestāsta. Jo viņa glābēji joprojām dzīvo Krievijas armijas pagaidu pakļautībā.

”Pazudis bez vēsts” ir nenoteikts statuss. Jo pēc kāda laika cilvēku var pasludināt par mirušu vai arī viņu mēģinās atzīt par mirušu, bet tajā laikā viņš var vienkārši sēdēt cietumā Krievijā.

Bija gadījumi, kad ukraiņu militāristi, kas tika sagūstīti, piemēram, Ilovaiskas operācijas laikā 2014. gadā, deviņus gadus bija ieslodzīti Krievijā un Ukrainā uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Lielākā daļa militārpersonu, par kurām mēnešiem nekas nav zināms, pēc noteikta laika tomēr atrod. Pēc meklēšanā iesaistīto ekspertu domām, divas trešdaļas šādu cilvēku tiek atrasti nebrīvē. Vēl 30 procentus atrod un pasludina par mirušiem vai arī viņu ķermeņus tā arī neatrod.

Tāpēc manam draugam vēl ir iespēja redzēt un apskaut savu dēlu.

Oleksandrs Grinka, žurnālists