Arī mūsdienu Krievija ir savdabīga noziedzīga valsts ar savu autoritāti – prezidentu. Bet varas cilvēkiem ir jāatbild par saviem vārdiem, nevis tikai jākaisa lēti triki kā gopņikiem.

Pilna mēroga iebrukuma sākumā Krievijas vadība, jo īpaši Vladimirs Putins, nemitīgi draudēja Rietumvalstīm, ka noteiktu ieroču piegāde Ukrainai nozīmēs “sarkano līniju” pārkāpšanu.

Konkrēti, 2022. gada oktobrī viņš paziņoja, ka ASV un citu valstu modernu smago ieroču, liela darbības rādiusa ieroču piegāde Ukrainai kļūs par “sarkano līniju” Krievijai. Un ka Krievija ies uz eskalāciju –

valstis, kas piegādās šos ieročus, Krievija uzskatīs par konfliktējošo pusi.

Tomēr 2023. gadā Ukraina saņēma modernus tankus un bruņumašīnas no ASV, Vācijas, Polijas un citām Eiropas valstīm. Apvienotā Karaliste ir ziedojusi tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes Storm Shadow, kas spēj sasniegt mērķus vairāk nekā 250 kilometru attālumā, taču nav kļuvusi par “konflikta pusi”.

Līdzīgi draudi izskanēja arī par modernu lidmašīnu piegādi Ukrainai, taču drīzumā Ukrainas piloti sāks apmācības uz iznīcinātājiem F-16.

Tāpat Krievijas politiķi vairākkārt draudējuši arī pašai Ukrainai. Piemēram, tas pats Medvedevs 2022. gada jūlijā solīja “pastaro dienu, no kuras būs grūti noslēpties”, ja Ukraina dos triecienus mērķiem okupētajā Krimā.

Taču pēc Krimas tilta sabojāšanas politiķis par šiem saviem izteikumiem acīmredzot aizmirsis.

NTV korespondents vienā no intervijām jautāja Putinam, kāpēc, viņaprāt, “sarkanās līnijas” nemitīgi virzās arvien tālāk un tālāk.

Lai attaisnotu Krievijas nespēju pastāvēt par saviem vārdiem, Putins sāka vilcināties un pēc tam sacīja, ka triecieni Ukrainas enerģētikas sistēmai ir Krievijas atbilde.

Varbūt publika Krievijā pieņems šādas tēzes, taču saprātīgi cilvēki labi apzinās, ka Krievija izmanto “sarkano līniju” retoriku, lai biedētu Ukrainu un atturētu atbalstu sabiedrotajiem.

Un tādā veidā – ar atriebības un asiņu slāpēm – tā apvārdo savu iekšējo auditoriju.

Un visbeidzot par kodolšantāžu. Rietumu eksperti sliecas uzskatīt, ka gadījumā, ja Ukrainai izdosies veikt pretuzbrukumu un atgūt okupētās teritorijas, Krievija kļūs arvien nekaunīgāka, lai biedētu pasauli ar kodolieroču izmantošanu. Un tas izdarīs spiedienu uz Eiropu un ASV, lai piespiestu Ukrainu sēsties pie sarunu galda un “iesaldēt konfliktu”.

Vai pasaule pakļausies šādai šantāžai? Es neesmu pārliecināts par civilizētās pasaules vienoto nostāju. Reakcijā noteikti nebūs vienprātības. Bet arī civilizētajai pasaulei ir jābūt savam lepnumam un savām autoritātēm. Vai nu tā tiešām noturas līdz galam kā vienota fronte, vai arī… uzvar ponts jeb izrādīšanās.

Oleksandrs Grinka, žurnālists