Ukraiņa skats no Liepājas: Imperatora naftas prjaņiki
Kamēr Ukrainā turpinās Krievijas izvērstais pilna mēroga karš, 20. gadsimta lielais imperators nelaiž garām iespēju apceļot pasauli.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Bet, ja agrāk viņš ar bailēm devās ārzemju ceļojumos un galvenokārt uz valstīm ar tādiem pašiem diktatoriskiem režīmiem kā Krievijā, tad pēdējā laikā viņš ir kļuvis drosmīgāks.
Ne tik sen bija Azerbaidžāna, tad Mongolija, kas ir parakstījusi Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus.
Tieši šī tiesa izdeva Krievijas prezidenta aresta orderi. Un Mongolijas drošības spēkiem vajadzēja arestēt diktatoru. Bet tas nenotika.
Gluži pretēji, mongoļu valstsvīri skūpstījās un apskāvās ar planētas galveno kara noziedznieku.
Ko tas viss nozīmē? Tas ir signāls visai pasaulei un, galvenais, Krievijas militārpersonām – jūs varat pastrādāt jebkādus noziegumus, nogalināt, laupīt, iznīcināt, un jums par to nekas nebūs.
Un par marodierismu jūs tikai uzslavēs un draudzīgi atbalstīs.
Putins uz Mongoliju devās tikai ar vienu mērķi – demonstrēt savu pilnīgu nesodāmību un nepieejamību starptautiskajam taisnīgumam. Viņš bija pārliecināts, ka netiks arestēts.
Nesodāmības vēstījumu skaidri saprot arī krievu piloti, kuri katru dienu met bumbas uz Ukrainas skolām, bērnu centriem, slimnīcām un augstskolām.
Krievijas prezidents mierīgi devās uz Ulanbatoru, viņam netika izvirzītas apsūdzības, un viņš netraucēti atgriezās Maskavā.
Tas viss nozīmē, ka citas valstis, kas ratificējušas Romas statūtus, varēs aicināt Putinu uz starptautiskiem pasākumiem bez nopietnām sekām. Un tas tiks darīts.
Starptautiskās Krimināltiesas autoritāti burtiski sagrāva Krievijas līdera īsā vizīte kaimiņvalstī. Putins jau kopš aresta ordera izdošanas ir meklējis iespēju “pazemot” Starptautisko Krimināltiesu. Un viņš to izdarīja.
To pašu viņš darīja arī 2014. gadā – nolēma anektēt Krimu,
kļūstot par pirmo Eiropas līderi pēckara vēsturē, kas savai valstij pievienojis daļu citas valsts.
Starp citu, Mongolijas vadītāji sniedza pamatojumu, kāpēc neapcietināja Krievijas prezidentu. Viņi teica, ka valsts atrodas enerģētiskā atkarībā un viņu rokas ir sasietas.
Mongolija importē 95% naftas produktu un vairāk nekā 20% elektroenerģijas no saviem tuvākajiem kaimiņiem. Šie krājumi esot ļoti svarīgi valsts un cilvēku eksistences nodrošināšanai.
Viss ir vienkārši:
mēs zinām, ka Krievija ir terorists un slepkava, bet tās resursi mums ir daudz svarīgāki.
Krievijas cars gandrīz visas pasaules priekšā vicina šos divus krievu prjaņikus – naftu un gāzi.
Daži principiāli novēršas, bet citi, gluži pretēji, tos apēd ar prieku, jo tie ir garšīgi un lēti. Un nav svarīgi, ka ar asinīm piesūcināti kā garda putraimu desa.
Putins ar savām nesenām vizītēm Rietumiem iesita vēl vienu pļauku sejā. Demonstratīvi un pazemojoši. Bet Rietumi arī šoreiz to norija ar “dziļām bažām”.
Oleksandrs Grinka, žurnālists