Kā liecina VUGD statistika, ik gadu palielinās ugunsgrēku skaits,
kas saistīti ar bojātām apkures ierīcēm vai to lietošanu, pārkāpjot
ugunsdrošības noteikumus. Pagājušajā gadā ugunsdzēsēji izbrauca uz 598 gadījumiem,
kad dūmvadā dega sodrēji. Šogad jau ir vairāk nekā 400 šādu gadījumu, kas
bijuši gada sākumā, taču jaunā apkures sezona tikai sākas un jau ir pirmie
izsaukumi uz gadījumiem, kad deg sodrēji.

Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām
problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem
ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms
apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas.

VUGD aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos
cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat aicinām pašvaldībās izvietot
informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast
kvalificētu skursteņslaucītāju.

Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas
nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces
darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo
produktu degšanu.

Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus
ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt
plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi
paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un
jumta konstrukcijām.

Saskaņā ar ”Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas un ierīces
pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi,
un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un
pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne
retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām
apkures ierīcēm.

Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā
nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties
spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā
drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās
plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

VUGD aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada
gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas.
Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu detektoru. Pat, ja
apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem pirms
došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda
oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu
detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un
tas var glābt pat cilvēka dzīvību!