Izšuju nu jau vismaz 15 gadus. Mana vecmāmiņa bija liela rokdarbniece,
bet diemžēl viņa aizgāja mūžībā ātrāk, nekā es piedzimu. Pēc skolas beigšanas
pirmais rokdarbu veids, ar ko aizrāvos, bija adīšana. Bet, kad tirdzniecības
centrā ”XL Sala” atvēra nodaļu ”Kumode” un es tur vairakkārt iegriezos,
pamanīju, ka pārdevējas pašas izšuva. Priecājos par viņu paveikto ne reizi vien,
līdz pārdevējas mani sāka mudināt pašai pamēģināt.

Sākumā bažījos, ka to nemācēšu, ka šis smalkais rokdarbu
veids man nebūs pa spēkam. Vēlreiz devos uz ”Kumodi”, kur darbinieces man ne
tikai ierādīja izšūšanu, bet deva arī vērtīgus padomus. Un tā tas aizgāja.
Protams, sāku ar pavisam maziem darbiņiem. Tad saņēmos aizvien lielākiem un
lielākiem. Tā kā esmu kreilis, tad man darbs jāveic savādāk, nekā citiem. Arī
ierādīt tehniku man grūtāk – ja cilvēks nav kreilis, tad grūti parādīt.

Lai apgūtu izšūšanu, neesmu ne skolās, ne īpašos kursos
gājusi, visu esmu iemācījusies pašmācības ceļā – mēģinot un eksperimentējot.
Ārdīt neārdu, bet, ja paveiktais man pašai nepatīk, nolieku darbiņu malā. Tagad
jau milzīgas iespējas dod internets – globālajā tīmeklī var atrast ļoti daudz
dažādu shēmu.

Galvenokārt izšuju krustdūrienā, bet reizēm papildus
izmantoju pērlītes. Taču ar laiku mainījušās manas intereses. Piemēram, ja
sākumā tapa pārsvarā kaķi, vēlāk bija Monas Lizas periods. Tagad top ”Meitene
ar pērļu auskaru”.

Izstādē ”Manis paša radīts…” piedalos ne pirmo gadu. Pērn
pēc skatītāju vērtējuma mans darbs ieguva pirmo vietu. Tas bija ļoti liels
darbs, kura izšūšana prasīja gadu.

Šogad izstādē interesenti var apskatīt trīs manus darbus, jo
tieši ar trim darbiem katrs dalībnieks varēja piedalīties. Pamatā visi darbiņi
darināti krustdūrienā, vien soma papildināta ar pērlītēm.

Izšūšana ir dārgs vaļasprieks. Vispirms jāiegādājas diegi un
speciālais audums. Kvalitatīvi diegi ir ļoti dārgi, turklāt cenas aizvien aug.
Bet man vienam darbam nepieciešams ap simts krāsu. Tāpat maksā gatavā darba
ierāmēšana – nepieciešams ne tikai rāmis, bet arī stikls.

Man ir jautāts, par cik es vienu darbu varētu pārdot. Taču
tā kā darbā ieguldīts gada darbs, rezultāts nav naudā novērtējams. Mīļākos
darbus paturu sev, bet ir darbi, kas top kā dāvanas.

Ja grib, tad izšūšanu ikviens var iemācīties saviem spēkiem,
īpašas skolas tam nav nepieciešamas. Galvenais šajā procesā ir pacietība un
izturība. Izšūšana jāveic nevis ar piespiešanos, bet ar patiku.

Un, protams, šim procesam jāatrod laiks, jo izšūšana ir
laikietilpīgs process. Zinu, ka daži sāk darboties agri no rīta, taču es
labprātāk izšuju vakaros. Izšuju arī televizoru skatoties – pie ekrāna tukšām
rokām sēdēt neprotu. Protams, ziedots tiek arī uz miega rēķina.