Kopš robežu atvēršanas un ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu mīkstināšanas iedzīvotāji arvien biežāk tos neievēro. “Es nezinu nevienu, kas būtu saslimis,” ir viena no biežāk dzirdētajām frāzēm, ar ko cilvēki aizbildinās, kad tiem pajautā, kāpēc neievēro piesardzību. Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) neviens Covid-19 pacients patlaban nav ievietots.

– Vai esat ievērojusi cilvēku atslābumu attiecībā uz Covid-19? Kāds ir jūsu kā mediķes redzējums, vērojot cilvēku uzvedību?

– Cilvēki tik tiešām ir atslābuši. Kad Latvijā bija lielāks saslimušo skaits, iedzīvotāji bija piesardzīgāki. Tagad esmu dzirdējusi cilvēkus jautājam: “Kur tad ir tie saslimušie? Kāpēc par to tik ļoti jāuztraucas?” Bet ir jāsaprot, ka, līdzko mēs neievērosim noteikumus, tā infekcijas izplatība var kļūt nekontrolējama. Daudzos veikalos prasības par distances ievērošanu tomēr vairāk vai mazāk pastāv, bet noteikumi netiek ievēroti tirgū, iespējams, arī kafejnīcās, restorānos. Vietās, kuras es apmeklēju Liepājā, noteikumi tika ievēroti. Pašlaik uz publiskiem pasākumiem es neeju.

– Vai ar savu uzvedību mēs tagad palielinām risku saslimt?

– Jā. Ir arī atvērtas robežas. Cilvēki izmanto to, ka ir valstis, no kurām atgriežoties pašizolācija nav jāievēro. Turklāt ir arī cilvēki, kas atbrauc, piemēram, no Zviedrijas. Ja viņi neizmanto tiešos reisus, bet izvēlas citu pārvietošanās veidu, viņi var pat nepaziņot par savu atbraukšanu no šādas valsts, neievērot pašizolāciju un tādā veidā pakļaujot riskam apkārtējos. Jauniem cilvēkiem saslimšanas simptomi var būt niecīgi vai tos var neizjust nemaz, bet šis cilvēks ir infekciozs un pastāv liels risks, ka citi, ar kuriem inficētais ir kontaktējies, var saslimt ar Covid-19.

– Vai ir kādi simptomi, kuriem parādoties vajadzētu sākt bažīties un veikt testu?

– Cilvēki parasti sāk aizdomāties tikai tad, kad saslimst ar kādu slimību nopietni. Ja parādās tikai kakla sāpes, tad mēdz norakstīt to uz parastu saaukstēšanos – vai ir peldējušies vai saldējumu ēduši, vai citi iemesli. Covid-19 sākumā var nebūt specifisku simptomu, tikai paaugstināta temperatūra, sāpes kaklā, iesnas, klepus. Tieši tāpēc jebkura saslimšana ir jāuztver nopietni, neizslēdzot Covid-19. Un ir jāveic tests. Pandēmija mums māca, ka jābūt atbildīgiem par saviem tuviniekiem, kolēģiem, kā arī sabiedrību kopumā. Ja mēs ejam uz darbu vai veikalu slimi, tas ir risks jebkuras infekcijas izplatībai, ne tikai Covid-19. Šī ir lipīga slimība, bet arī gripa un citi vīrusi ir lipīgi. Tāpēc aicinājums “Paliec mājās!”, ja cilvēks ir saslimis, attiecināms arī uz citu infekcijām.

– Tagad valsts apmaksā testus. Vai ir palielinājies Covid-19 analīžu skaits?

– Jā, mums ir palielinājies veikto izmeklējumu skaits. Šobrīd slimnīcas darbiniekam, kurš ņem paraugu testēšanai, ir liela slodze, tāpēc aicinām cilvēkus veikt analīzes gan E. Gulbja laboratorijā, gan Centrālās laboratorijas mobilajā testu veikšanas punktā, izmantojot ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu vai piesakoties pašiem.

– Kādi drošības pasākumi tiek ievēroti slimnīcā?

– Vispirms jau darbiniekiem ir stingri jāievēro visi noteikumi, jo jebkurš pacients var būt potenciāli infekciozs. Svarīga ir roku higiēna, individuālo aizsardzības līdzekļu – respiratoro masku, sejas aizsegu – lietošana, nonākot kontaktā ar pacientu. Arī pacientam jālieto maska. Vēlos akcentēt, ka arī pacienti, kas apmeklē mūsu Konsultatīvo poliklīniku, tiek aicināti lietot maskas. Reģistratūrā šīs maskas izsniedz, bet tās ir jālieto pareizi. Nav jēgas no maskas, ja to uz brīdi uzliek uz deguna, bet pēc tam nolaiž zem zoda. Visvairāk gan šis, gan citi vīrusi atrodas degunā. Kad mēs atbrīvojam degunu, tad tas ne tikai brīvi elpo, bet arī brīvi izdala vīrusu.

Svarīgi ir arī ievērot, ka, uzliekot un noņemot masku, jādezinficē rokas, jo mēs pieskaramies degunam, mutei, kur var atrasties slimības ierosinātāji. Līdzīgi ir ar bahilu lietošanu. Uzvelkot un novelkot bahilas, mēs pieskaramies apaviem, uz kuriem var būt dažādi mikroorganismi. Tāpēc pēc tam, kad bahilas uzvelk, kā arī pēc to novilkšanas ir jādezinficē rokas. Lielākoties šī kārtība netiek ievērota. Droši vien cilvēki tikai mācās izprast daudzas lietas.

– Vai vēl joprojām ir apmeklētāju ierobežojumi?

– Jā, mēs vēl joprojām neļaujam brīvi apmeklēt saslimušos tuviniekus. Ir atsevišķi izņēmumi, kad to pieļaujam. Piemēram, ja pacientam ir ļoti smags vispārējais stāvoklis, viņš ilgstoši atrodas slimnīcā, un viņam nepieciešams atbalsts. Šādos gadījumos apmeklētājam tiek lūgts veikt Covid-19 testu, lai būtu drošība. Tā kā vecie cilvēki ir riska grupā, viņiem šāds apmeklējums var beigties bēdīgi. Apmeklētājiem, kuriem ļauts apmeklēt tuvinieku, jālieto aizsargmaska un jādezinficē rokas. Slimnīcas personāls parāda, kur un kā to var veikt. Konsultatīvajā nodaļā ir izvietoti materiāli ar skaidrojumiem, kāpēc ir jāievēro drošības pasākumi.

– Jums droši vien nācies saskarties ar cilvēkiem, kuri pauž neapmierinātību ar drošības pasākumiem.

– Tad, kad cilvēks pats saslimst vai slimo kāds viņa tuvinieks, attieksme mainās. Kad pēc analīzēm konstatē Covid-19, bieži vien sākas panika. Arī tie saslimušie, kuriem simptomu nav vai tie ir maz izteikti, brīdī, kad uzzina par diagnozi, ļoti nobīstas. Īpaši, ja pozitīvs rezultāts atkārtojas vairākkārt. Cilvēki, uzzinot par pozitīvu rezultātu, prasa neatliekamu palīdzību, uzdod jautājumus par izārstēšanās prognozēm.

Kamēr cilvēki ar šo slimību nav paši saskārušies, viņiem liekas, ka tā ir kaut kur tālu, piemēram, Itālijā, Spānijā. Atceros kādu spilgtu frāzi, ko teica latviešu meitene no Itālijas: “Lūdzu, nedariet tāpat, kā darījām mēs!” Tieši šie valstiski noteiktie piesardzības pasākumi un mūsu cilvēku disciplinētība laikā, kad saslimstība bija augstāka, mūs ir pasargājusi. Pietiek vienam slimam cilvēkam braukt ar autobusu vai sēdēt kafejnīcā, lai inficētos apkārtējie, un tie savukārt var inficēt citus, paši par to pat nenojaušot – var sākties ķēdes reakcija. Ja cilvēks atgriežas no ārvalstīm, ir papildu risks. Uzskatu, ka piesardzības pasākumu – mazgāt rokas, ievērot distanci un iespēju robežās izolēties, kamēr ir pandēmijas laiks – nav par daudz. Veicot šos vienkāršos drošības pasākumus, mums visiem būs mierīgāk dzīvot.

Intervija ar LRS Epidemioloģiskā dienesta vadītāju Mārīti Kūlu.