Kaut kā ir sanācis, ka manā darba vietā februāris ir pagājis dažādu darba rīku un instrumentu zīmē. Laikam jau ekonomiskā krīze ir piespiedusi visa veida mājokļa uzlabošanas darbus liepājniekus veikt pašu spēkiem, tāpēc darba instrumentu arsenāla papildināšanas uzplūdi pavasara gaidās ir tikai saprotami.

Tāpēc nolēmu painteresēties par to, ko sauc par tehnisko progresu būvniecības nozarē. Zinātniskās definīcijas saka, ka ar tehnisko progresu jāsaprot darba priekšmetu – materiālu un konstrukciju – un darba rīku – instrumentu, mehānismu un iekārtu – nepārtrauktu pilnveidošanās procesu, ieskaitot paša būvniecības procesa organizāciju un vadību, ieviešot jaunas tehnoloģijas un efektīvākas darba organizācijas un realizācijas metodes. Citiem vārdiem, tas ir cilvēka attīstības ceļš no akmens laikmeta līdz mūsdienām.

Pētot vēsturi, šķiet, ka par pirmo detaļu, kas tika izmantota kādā mehānismā ar mērķi ērtāk, ātrāk un efektīvāk padarīt kādu darbu, uzskata veltni. Veltni sāka izmantot jau 2000 gadus pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, lai būtu iespējams pārvietot lielus un smagus priekšmetus. Tā, iespējams, ir pareizā atbilde uz jautājumu, kā tie Ēģiptieši varēja tās piramīdas uzbūvēt.

Nākamais solis bija veltņa pārveidošana par riteni, ievietojot tā vidū asi, bet vēl nākamais – riteņa padarīšana par mehānismu, jeb mehanizētas piedziņas iekārtas izveidošana. Pirmie mehanizētās piedziņas darbinātāji bija zirgs un cilvēks, savukārt apmēram 60 gadus pirms mūsu ēras Ķīnā sāka izmantot ūdens piedziņu.

Savukārt tikai 17. gadsimtā cilvēki iemācījās izmantot vēja spēku, turklāt pirmie mehānismi, kas pazīstami kā vēja dzirnavas, parādījās tieši Ziemeļeiropā. Tomēr par dažādu mehānismu attīstības laiku jāuzskata 15. gadsimts, kur ievērojamu ieguldījumu ar saviem izgudrojumiem ieviesa slavenais gleznotājs un izgudrotājs Leonardo da Vinči. Par darba mehanizācijas masveida pirmsākumiem uzskata gan tieši 17. gadsimtu, kad parādījās pirmās skrūvju preses, reduktori, sajūgi un bremžu iekārtas.

Visas šīs lietas ir vērts atcerēties, jo viens no pastāvošajiem uzskatiem ir, ka cilvēces evolūciju uz priekšu virza cilvēka slinkums. Kāpēc darīt pašam, ja var izmantot kādas mehāniskas ierīces? Nu, vai tad visa pasaule nedižojas tieši ar vēstures liecībām – arhitektoniskajiem brīnumiem, viduslaikos celtajām pilīm, dažādiem fantastiska vēriena un izmēra objektiem, kas tika radīti vien ar cilvēka fizisko spēku un prātu. Būvniekiem senatnē taču nebija ne līmeņrāžu, ne elektrisko urbju, ne slīpmašīnu, ne pneimatisko āmuru. Viss tika paveikts tikai ar cilvēka paša rokām.

Šodien, radot jaunas vērtības, mums ir iespējas izmantot visdažādākās ierīces un mehānismus, par kuriem, pirms dažiem gadu desmitiem, mums nebija vēl ne mazākās nojausmas. Bet lielākais cilvēciskais gandarījums ir par to, ka līdzpilsoņi ir apguvuši moderno darba rīku izmantošanas iespējas. Nu ne jau novietošanai plauktā viņi tos iegādājas, bet acīmredzot plāno darba rīkus izmantot apkārtējās vides uzlabošanā. Kaut ko remontēt, kaut ko uzbūvēt, kaut ko salabot. Un ja cilvēki gatavi strādāt, tad mums ir cerības, ka lietas mūsu valstī ies uz augšu.

Ruslans Moor,
“K-rauta” Liepājas veikala klientu konsultants