Intervija ar VUGD Liepājas 1. daļas komandieri Jāni Pošeiko.

– Cilvēki noteikti neaizmirsīs nopirkt alu, sieru, šašliku un sagādāt jāņuzāles, bet par ko visbiežāk piemirst padomāt?

– Piemirst par drošību kopumā. Garas brīvdienas savienojumā ar labiem laikapstākļiem un arī ar alkoholu liek mazāk novērtēt draudus un mudina uzņemties risku, kad to nemaz nevajadzētu darīt.

Ļoti aicinu alkoholu lietot atbildīgi, samērīgi un apzinīgi.

Bieži pēc alkohola lietošanas cilvēki dodas peldēt, stūrē automašīnu un dara citas muļķības, un tad nelaimes piezogas daudz ātrāk. Peldēšanās un alkohols nekādi nav savienojami, tāpat braukšana reibumā. Tomēr gadu no gada redzam, ka statistika nemainās.

Vēl arī mēdz nepieskatīt bērnus. Svētkos ir ugunskurs, iekurts grils, un tad notiek bērnu rotaļas ar uguni. Tāpat bērni nepārtraukti jāpieskata pie ūdens, jo pietiek ar vienu minūti, lai atgadītos kaut kas slikts.

Pelde naktī it kā ir viena no Jāņu tradīcijām, bet glābēji noteikti iesaka to darīt dienā skaidrā prātā, kad citi peldētāju redz.

Diemžēl garākās brīvdienās visbiežāk izsaukumi ir pie slīkstošiem vai jau noslīkušiem cilvēkiem, to veicina alkohols, pārkaršana.

– Kā pareizi iekurt Jāņu ugunskuru?

– Ideāli ir kurināt uguni īpaši tam iekārtotās vietās. Jāskatās, lai būtu drošs attālums no ēkām. Tas nav noteikts metros, jāskatās pēc apstākļiem. Vējš var pastiprināties, var mainīt virzienu.

Drošs attālums ir tāds, kurā varam nebaidīties, ka kāda dzirkstelīte ielidos ēkā.

Ugunskura vietu vēlams norobežot ar kaut ko nedegošu, saliekot akmeņus vai ugunsdrošos ķieģeļus, metāla sētiņu.

Uzmanīgi ar aizdedzināšanas līdzekļiem, nekādā gadījumā nelietot to, kas nav paredzēts, kā degvielu vai spirtu saturošus šķidrumus, bet tikai speciālos degšķidrumus, un tas jādara piesardzīgi.

Turiet pa rokai ugunsdzēšamo aparātu, kuram privātmājās jābūt obligāti.

Viena no Jāņu tradīcijām ir lēkt pāri ugunskuram, un te mediķi noteikti var pastāstīt, cik bieži tiek gūtas traumas. Labāk nepārspīlēt un necensties pēc rekorda, veidojot milzīgu ugunskuru.

Pēc svinēšanas noteikti to nodzēsiet, jo mēs saņemam daudz izsaukumu, kas ir maldinoši. Ugunsgrēka nav, bet nepieskatīts ugunskurs deg vai ogles turpina gruzdēt.

– Ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jāzina, kā rīkoties nelaimes gadījumā. Arī tad, ja paši ziepes savārījuši.

– Bērniem vajag pastāstīt galveno – viņu uzdevums ir pasaukt kādu pieaugušo palīgā. Ja neviena nav, tad zvanīt uz numuru 112.

Nevajadzētu bērnus aicināt pašiem dzēst vai kādu glābt.

Jāiedrošina, ka nav jābaidās saukt palīgā vai zvanīt mums. Iznākums vienmēr būs labāks, ja palīdzība nāks laikus, nevis bērns sabīsies un mēģinās notikušo slēpt.

– Daudzi izmantos brīvdienas braucienam ciemos vai ceļojumam. Kā parūpēties par mājokļa drošību?

– Mājoklī pēc iespējas jāatvieno no tīkla elektroierīces. Jānoslēdz gāzes un ūdens padeve. Noteikti nevajadzētu atstāt vaļā logus un balkonus. Tas ir svarīgi gan no iespējamo zagļu, gan laikapstākļu viedokļa.

Ir ļoti vērtīgi painformēt kaimiņus vai tuvākos, ka nebūsim mājās, un palūgt mājokli pieskatīt.

Ja dodamies dabā, vajag tuvākajiem pastāstīt, kurp dodamies, kur būsim.

Beidzamie divi gadi rāda, ka pie mums vētras vasarās var būt pietiekoši spēcīgas. Tāpēc vērts iepazīties ar drošības padomiem lietotnē “112 Latvija” vai vietnē 112.lv.

Ja ir iespēja, vētras vai pērkona negaisa laikā jāiet telpās. Ārā jāuzmanās no kokiem un visa cita, kas var uzkrist virsū.