2011. gada nogalē es un mana ģimene ar lielu prieku pārcēlāmies dzīvot uz, mūsuprāt, visradošāko no pilsētām – Liepāju. Šī gada 2. februārī, kad gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja zem 20 grādiem, mūsu dzīvoklī Liepājā, Turaidas ielā, aizsala ūdensvads un tādēļ pārstāja darboties alternatīvā apkure – malkas katls.

Nekavējoties telefoniski tika ziņots Karostas namu apsaimniekotājam. Mums tika apsolīts, ka iespēju robežās tiks darīts viss iespējamais. Izprotot, ka mēs neesam vienīgie, kuri palikuši bez ūdens, mūsu ģimene apbruņojās ar pacietību un apmetās dzīvot virtuvē uz grīdas, sildoties pie elektriskā sildītāja un dzerot veikalā iegādātu ūdeni. Pēc četrām dienām SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” avārijas dienestā man paskaidroja, ka pieteikumi par ūdens aizsalšanu ir ap simts, bet brīvdienās strādājot tikai trīs cilvēki. Situācija tiekot risināta, tehniski mūsu ēkā tas ir ļoti grūti, jo māja ir maz apdzīvota, tādēļ rezultāts nav sagaidāms ne divu, ne trīs dienu laikā.

Liepājā tiek realizēti tādi prezentatīvi projekti kā, piemēram, “Olimpiskais centrs”, koncertzāle “Liepājas Dzintars”. Vai Liepājas mērogā tiek turpināta visas Latvijas traģēdija? Uzceļot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, iespējams dzīvu, pēc sava aicinājuma strādājošu rakstnieku vairs nebūs. Ar šo savu vēstuli es aicinu Liepājas pašvaldības vadību īstenot samērību un rūpes par katru, tai skaitā mazāko iedzīvotāju un kultūras darbinieku. Aicinu novērst vadības nepilnības un nepieļaut, ka darba roku trūkuma un finansiālu apsvērumu dēļ “brīvdienu avārija” spēcīgā salā iegūst jaunu, vēl bezcerīgāku jaudu. Vai viena ģimene neko nenozīmē?

Bērnu tiesību aizsardzības likumā 66. pantā par pašvaldību kompetenci rakstīts: “Pašvaldība atbilstoši likumam: 1) sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu.” Paradoksāli, bet tik pašsaprotama lieta kā ūdens, likumā nav minēts. Šobrīd mana ģimene, tai skaitā četrus gadus vecā meita Anna, turpinam cerēt, ka no Liepājas mums nebūs jāaizbrauc vēl pirms atkušņa iestāšanās.

Ar cieņu Andra Manfelde (Ugāre),
rakstniece un māte

Vēstule nosūtīta
Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājam Uldim Seskam,
vietniekiem Silvai Goldei un Gunāram Ansiņam,
deputātiem Guntaram Krieviņam, Valdim Skujiņam, Helvijam Valcim, Irēnai Opšteinei, Sergejam Dikterjovam, Romānam Miloslavskim, Naumam Vorobeičikam, Ivaram Ķervim, Ivaram Kesenfeldam, Jānim Vilnītim, Stēnam Lorensam, Elitai Kosakai

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājam Artim Rimmam