Lai saprastu, kāda būvniecības dokumentācija un saskaņojumi ir nepieciešami, plānojot jaunu saimniecības ēku, nojumi, lapeni, šķūni, siltumnīcu, garāžu vai pagrabu savrupmāju apbūves teritorijā pie dzīvojamās mājas, būvvalde vispirms aicina apdomāt un atbildēt uz trim jautājumiem.

Cik ilgu laiku paredzēts izmantot?

Sezonas būvēm, kuras paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti un saskaņojums ar būvvaldi.

Tomēr ir jāņem vērā apbūves noteikumu nosacījumi, kas skar novietojumu zemesgabalā, piemēram, palīgēkas nedrīkst izvietot priekšpagalmā, kā arī jāievēro noteikti attālumi – trīs metri no kaimiņu zemesgabala robežas un vismaz pieci metri no zemesgabala ielas robežas.

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo arī mazās arhitektūras formas – soliņi, smilšukaste, bērnu rotaļu mājiņa, dārza kamīns, suņa būda un voljērs un tamlīdzīgi objekti.

Ja būve īpašumā atradīsies ilgstoši, nepieciešams iesniegt un saskaņot dokumentāciju, kas ir atkarīga no būves lieluma.

Cik lielu platību aizņems?

Atkarībā no būves lieluma palīgbūves iedala grupās: 1. grupā ietilpst vienstāva ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 60 m² (to starpā arī mazēkas, kas ir vienstāva ēkas, mazākas par 25 m²).

Savukārt 2. grupā tiek ieskaitītas par 60 m² lielākas ēkas.

Ja plānots būvēt mazēkas, Būvniecības informācijas sistēmā bis.gov.lv jāiesniedz paziņojums par būvniecību.

Ja iecerēts būvēt 1. grupas ēku vai 2. grupai atbilstošu palīgēku, jāiesniedz būvniecības ieceres dokumentācija – paskaidrojuma raksts, kuram pievienots apraksts par plānoto ieceri un grafiskie dokumenti (objekta vizuālais risinājums, situācijas plāns uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemesgabalā un tā ārējie izmēri).

Gan paziņojumu par būvniecību, gan paskaidrojuma rakstu var sagatavot un iesniegt pats īpašnieks (ja ir nepieciešamās zināšanas un prasmes projekta sagatavošanā) vai arī vērsties pie arhitekta, kas izstrādās un saskaņos nepieciešamo dokumentāciju.

Paziņojuma iesniegšana būvvaldē ir bez maksas.

Bet par paskaidrojuma rakstu ir jāmaksā būvnodeva.

Pārējos, sarežģītākos palīgbūvju objektos būvvaldē jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā un jāsaņem būvatļauja. Arī būvprojekta gadījumā jāmaksā būvnodeva.

Tam obligāti jāpiesaista sertificēts būvspeciālists.

Kur būve atradīsies?

Palīgbūves atļauts izvietot sānu un aizmugures pagalmā, ņemot vērā, ka palīgēku var novietot ne tuvāk kā piecu metru attālumā no zemesgabala ielas robežas.

Kaimiņu atļauja nav nepieciešama, ja attālums no kaimiņu zemesgabala robežas ir ne mazāk par trīs metriem.

Šo attālumu drīkst samazināt, saņemot kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku saskaņojumu, kurā nepārprotami jānorāda attālums, kādam kaimiņš piekrīt.

Vienlaikus ir jāpārliecinās, vai saskaņotājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks un vai īpašumam nav vairāki īpašnieki. Par to var pārliecināties, ieskatoties portālā zemesgramata.lv, kas ir maksas pakalpojums.

Šis apstāklis ir īpaši svarīgs, lai nerastos strīdi starp kaimiņiem.

Tāpat jāņem vērā, ka zemesgabala apbūve ar dzīvojamo ēku un palīgbūvēm nedrīkst pārsniegt noteikto apbūves blīvumu.

Šādu un vēl citu informāciju par jebkuru īpašumu var iegūt, ielūkojoties Teritorijas plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pārlūkā, kas pieejams pašvaldības vietnē liepaja.lv/pilsetas-teritorijas-planojums.

Jāņem vērā, ka iepriekš aprakstītie apbūves nosacījumi darbojas, ja apbūvējamais īpašums atrodas savrupmāju apbūves teritorijā.

Taču savrupmāju apbūve var būt arī citās apbūves teritorijās, piemēram, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, centra apbūves teritorijā, jauktas apbūves teritorijā ar dzīvojamo funkciju un citās, kā arī aizsargājamās apbūves teritorijās, kur darbojas citi apbūves nosacījumi.

Tādēļ drošāk ir piesaistīt sertificētu būvspeciālistu būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanai.

Jāņem vērā, ka katrs īpašums un situācija ir individuāla un atkarīga no daudziem faktoriem, tāpēc būvvalde iesaka pirms tam konsultēties ar būvvaldes arhitektu.