Kur noskaidrot mantojuma apmēru un saistības?

“Luminor” bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis atgādina, ka mantojuma lietas Latvijā kārto zvērināti notāri, apkopojot informāciju par mantojumā atstāto mantu, iespējamajiem mantiniekiem un saistībām, tostarp arī kredītiem.

Šis ir samērā laikietilpīgs process, kas var aizņemt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam un vairāk.

Mantojumā kā parādi un saistības var būt gan ikdienas maksājumi, gan arī lielākas finansiālās saistības, tostarp hipotekārais kredīts.

Tāpēc pirms mantojuma pieņemšanas, ja mantinieks nav drošs, ka ir informēts par visām mantojuma atstājēja saistībām, ir svarīgi rūpīgi noskaidrot, kāds ir mantojuma kopējais apmērs.

Tas ir būtiski, jo brīdī, kad mantojums ir pieņemts, to vairs nevar atraidīt.

Potenciālajam mantiniekam ir iespēja vispirms pārliecināties, ka mantojuma saistības nepārsniedz mantojuma apmēru, un tad pieņemt lēmumu par tā pieņemšanu.

Mantinieks nevar pieņemt tikai vēlamo mantojuma daļu, piemēram, neapgrūtinātus īpašumus un uzkrājumus, bet atteikties no īpašuma, kas iegādāts kredītā.

Ko darīt ar maksājumiem?

Viena no biežākajām kļūdām ir uzskats, ka līdz ar tuvinieka zaudējumu apstājas arī viņa uzsāktās saistības un nepieciešamība veikt kredīta maksājumus.

Mantojums turpina pastāvēt kā vienots kopums, kurā ietilpst gan manta, gan saistības un tiesības.

Tāpēc kredīta saistības pāriet uz mantinieku. Ir nekavējoties jāsazinās ar kredītiestādi un tā jāinformē par tuvinieka zaudējumu.

Ja potenciālajam mantiniekam ir skaidra vēlme īpašumu paturēt, ieteicams turpināt veikt ikmēneša maksājumus mantojuma lietas vešanas laikā, lai nepieļautu maksājumu kavējumu.

Tiklīdz zvērināts notārs ir izsniedzis mantojuma apliecību, mantiniekam ir jāsazinās ar kredītiestādi un, iesniedzot mantojuma apliecību, kopā jālemj par tālāku saistību izpildi.

Kā pasargāt no finansiālā sloga?

Būtu arī svarīgi izvērtēt, vai nav nepieciešama, piemēram, kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana, kas var pasargāt mantiniekus no finansiāla sloga, ko, iespējams, mantinieki citādi nemaz nevarētu atļauties.

Šādā gadījumā apdrošinātājs sedz neatmaksāto kredīta summu vai daļu.

Uzziņai

Latvijā kopš 2025. gada 1. janvāra (ja pēc šī datuma zaudēts tuvinieks, kas atstāj mantojumu) noteikts, ka mantinieku atbildība par personas parādiem vienmēr ir ierobežota ar mantojuma apmēru.

Tas nozīmē, ka aizgājēja parādi sedzami no mantojumā ietilpstošās mantas, nevis no mantinieku personīgajiem līdzekļiem vai īpašuma.

Te gan jāņem vērā – ja mantinieks vēlas paturēt mantojumu, tad tam pašam ir jānorēķinās ar banku vai citu kreditoru.