Intervija ar SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” valdes locekli Agri Sprūdi.

– Pēc šovasar notikušajiem pop-up jeb īslaicīgiem reisiem nacionālā aviokompānija “airBaltic” paziņoja, ka regulāru lidojumu starp Liepāju un Rīgu vismaz tuvākajā laikā nebūs. Turpmāk Liepājas lidostā vairs nerīkos arī starptautisko aviošovu. Vai lidostā nākamgad gaidāms lielāks pieklusums?

– Šie “airBaltic” lidojumi bija mērķēti uz konkrētiem pasākumiem – pasaules rallija čempionāta posmu un “Summer Sound”. Šī specifika neļauj pilnvērtīgi spriest par tagadējo pasažieru potenciālu.

Tomēr, neskatoties uz šo īpašo lidojumu statusu, mēs guvām atziņu, ka pieprasījums pēc regulāriem lidojumiem ir saglabājies vai pat paaugstinājies, salīdzinot ar laiku pirms koronavīrusa pandēmijas. Ir lietas, kas mainījušās.

Ļoti būtiska ietekme uz “airBaltic” regulāro lidojumu atsākšanu ir smagajai ģeopolitiskajai situācijai blakusvalstīs un “airBaltic” šī brīža lidmašīnu tipam.

Karš Ukrainā būtiski ierobežo lidojumu iespējas austrumu virzienā.

“Airbus A220-300” tagad ir vienīgais lidmašīnu tips “airBaltic” flotē. Šai lidmašīnai ir 148 vietas, bet iepriekš, līdz 2019. gadam izmantotajos “Bombardier Q400 Dash 8” vietu skaits bija 78. Atšķirība ir teju divas reizes.

Trīs gadus Liepājas lidostā notika lielisks starptautisks aviošovs. Tik vērienīgā izpildījumā tas varēja notikt, ja nav vienlaikus jārūpējas par regulāriem lidojumiem.

Aviošovu organizēšana ir sarežģīta un atkarīga no daudz kā.

Katrā ziņā nešaubos, ka aviošovu Liepājas lidostā redzēsim vēl ne reizi vien!

Ja mēs paskatāmies uz pēdējiem gadiem, tad, izņemot Covid-19 laiku ar saviem drastiskiem ierobežojumiem, lidostā ir pastāvīgs lidojumu skaita pieaugums. Dabā vieta tukša nestāv.

Kāpēc lai dabas likumi nestrādātu arī aviācijā?

– Aviosatiksme Eiropā kļūst arvien intensīvāka, prognozes liecina, ka arī nākamgad aviopasažieru skaits turpinās palielināties. Vai tas dod cerību, ka kāda aviokompānija tomēr varētu ieinteresēties par Liepājas lidostu?

– Visur Eiropā regulāro lidojumu veikšana uz reģionālām lidostām tiek finansiāli atbalstīta valsts vai tamlīdzīgiem finanšu avotiem.

Šādos apstākļos, ja mēs gribam regulāros reisus tagad un tūlīt, tad mums jābūt vienai no šādām lidostām.

Atbalsts nepieciešams konkrētam maršrutam un ilgtermiņā. Tas nav lēti. Liepājas pašvaldība novērtē lidostas nozīmi ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, finansiāli atbalsot lidostu.

Arvien pieaug lidostas loma valsts drošības nodrošināšanai.

Taču vispārēja finansējuma trūkuma apstākļos finansējums konkrēti regulāriem reisiem ir un paliek liels izaicinājums. Taču arī tad ir svarīgi raudzīties uz priekšu.

Pastāv uzskats, ka aviācija ir slikta CO₂ izmešu dēļ, un tādēļ Eiropas kurss vērsts uz “zaļu” aviāciju. 2050. gadā CO₂ izmešiem jābūt 0.

Šī pāreja norisināsies pakāpeniski, bet obligātā veidā jau no nākamā gada 1. janvāra regulārajos lidojumos izmantotajā degvielā noteikts procents jāveido ilgtspējīgai aviācijas degvielai.

Likumsakarīgi, ka augs lidojumu izmaksas un biļešu cenas.

Vienlaicīgi tiek attīstītas gaisa kuģu tehnoloģijas, kas CO₂ izmešus nerada vispār. Tiek testēti dažāda veida elektriski un ūdeņraža darbināti lidaparāti, kuri tuvā nākotnē ienāks pasažieru pārvadājumu jomā.

Ievērojot, ka šādi lidaparāti vismaz sākotnēji būs ar mērenu pasažieru vietu skaitu, tad šīs tehnoloģijas būs iespēja reģionālām lidostām.

– Liepājas lidostā aizvien biežāk manāmi nosēžamies militārie lidaparāti. Kāds lidostai ir ieguvums no šādu gaisa kuģu apkalpošanas?

– Lidostas nerakstītā misija ir strādāt sabiedrības interesēs. Civilmilitārā sadarbība ir būtiska valsts drošības komponente. Tai pašā laikā uz lidostu attiecas tās pašas prasības kā uz jebkuru komercsabiedrību.

Mēs piedāvājam ne tikai lidmašīnu apkalpošanu, bet arī paši tirgojam aviācijas degvielu. Lielākoties aviācijas degvielu lidostās nodrošina specializēti uzņēmumi.

Mūsu universālums mums dod iespējas gūt papildu ieņēmumus, tādējādi mazinot finanšu atbalsta nepieciešamību vai veicot uz attīstību vērstus kapitālieguldījumus.

Tādu piemēru, kad lidlaukā notiek regulārie pasažieru pārvadājumi un vienlaikus bāzējas valsts gaisa spēki, nav mazums. Tas ļauj efektīvi izmantot lidlauka infrastruktūru un samazināt uzturēšanas izmaksas.

Liepājas lidostai ir samērā plašs piedāvājums ar aviāciju saistītu nodarbju attīstībai.

Šobrīd, kad ir nopietna interese gan par lidmašīnu ražošanas, gan apkalpošanas attīstību mūsu teritorijā, būtu laiks pieņemt arī lēmumus attiecībā uz militārās infrastruktūras attīstību.

– Cik daudz naudas lidostas uzturēšanai būs nepieciešams nākamgad?

– Tikai valstu galvenās lidostas spēj būt finansiāli neatkarīgas no publiskiem līdzekļiem.

Lai arī pēdējos gados Latvijā esam piedzīvojuši būtisku inflāciju, tomēr pastāvīgi pieaugoši lidostas ieņēmumi pašvaldības finansējumu lidostas uzturēšanai un ekspluatācijai ir faktiski iesaldējuši pie aptuveni viena miljona eiro robežas.

Tajā pašā laikā prasības lidlauku atbilstības nodrošināšanai un it īpaši aviodrošībai pastāvīgi aug.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.