Elviss Strazdiņš, krāpnieku mednieks, Digitālās drošības centra dibinātājs:

Ir iegūti diezgan daudzi nozīmīgi personas dati – vārds un uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese, mašīnas reģistrācijas numurs un citi – pietiekami daudz, lai tos varētu izmantot krāpnieki uzbrukumos pret ikvienu no mums. Kā tos var izmantot?

Te jārunā par sociālo inženieriju, kas ir māksla likt izdarīt cilvēkam tādas lietas, kas nav viņa paša interesēs, ko cits panāk ar uzticēšanās iegūšanu saziņas laikā – telefonsarunā, sūtot īsziņu vai e-pastu.

Vislabākā metode, kā panākt uzticību, ir nosaukt maksimāli daudz personas datus,

jo tad cilvēkam rodas iespaids, ka persona ir tā, par ko tā uzdodas – cilvēks netic, ka tas ir krāpnieks. Un uzticoties cilvēks arī izdarīs tālākās darbības – tostarp pārskaitīs naudu vai iedos piekļuvi kontam.

Pēc notikušā CSDD krāpniecības riski ir pamatīgi palielinājušies. 

Iespējamā tālākā notikumu ķēde ir tāda, ka no CSDD datu bāzes izgūtie dati tālāk tiks pārdoti datu brokeriem

– tie ir uzņēmumi, personas, kuri tirgos tālāk šos datus krāpniekiem un kibernoziedzniekiem.

No kurienes nācis šis uzbrukums, mēs nezinām, bet tas absolūti vairs nav būtiski, svarīgākais ir tas, ka dati var nokļūt un, visticamāk, nokļūs mums nedraudzīgās valstīs, kur krāpniecība ir populāra nodarbošanās, piemēram, Krievijā.

Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir strādāt preventīvi un mācīties par kiberdrošību,

pat ja kādam šī nozare absolūti neinteresē un nepatīk.

Realitāte ir tāda, ka mūsdienās ikkatram ir jābūt zinošam par kiberhigiēnas pamatiem, šajā gadījumā – neuzticēties nevienam, arī tam, kurš parāda jūsu datus.

Kas jāatceras ikvienam – telefonsarunā vairs nebūs iespējams pārbaudīt, vai tas ir tas cilvēks, par ko uzdodas.

Uzdodot papildu jautājumus, zvanītājs ar viņam pieejamiem iegūtajiem personu datiem spēs atbildēt pareizi. Tāpat jāņem vērā, ka arī telefona numuru, no kura zvana, var mainīt.

Šobrīd no bankas un policijas numuriem vairs zvanīt nevar,

bet mēs redzam piemērus, ka numuri izskatās ļoti līdzīgi bankas numuriem.

Pieliek citus ciparus priekšā, bet beigas ir tādas kā bankas telefona numuram. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā zvanītājam nedrīkst uzticēties, ir pašam jāsazinās ar attiecīgo iestādi.

Varam vērsties pie CSDD ar sūdzībām un tiesā, bet es domāju, ka tas ir tikai laika patēriņš. Dati, visticamāk, jau ir nonākuši pie cilvēkiem, kuriem tie ir vajadzīgi, un tiks izmantoti.

Tagad obligāti ir pievērst uzmanību visām citām niansēm.

Ja saņemam krāpnieciska nolūka īsziņu – un jāņem vērā, ka arī sūtītāja ID numuru var nomainīt – tā arī var būt vienā sarakstā ar īstā CSDD īsziņām.

Visas saites īsziņās – ignorējam.

Ejam uz īsto CSDD lapu. Taču arī šeit jābūt uzmanīgam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks CSDD meklēja caur Google un nepamanīja, ka tā ir sponsorētā reklāma. Atverot to, izrādījās, ka tā ir krāpnieku lapa.

Par laimi, ar šiem noplūdušajiem personu datiem vien nav pietiekami, lai kāds tā vienkārši varētu paņemt kredītu uz jūsu vārda vai kādā citādā veidā bojātu dzīvi.

Ir nepieciešami vēl dati, kā arī apstiprināts autentifikācijas pieprasījumus. Tādēļ jārēķinās, ka var pienākt nezināmi Smart ID pieprasījumi apstiprināt autentifikāciju.

Arī pats esmu saskāries ar šādu situāciju, kad krāpnieks uzzināja manu personas kodu.

Ar Smart ID apstiprinot piekļuvi, krāpnieks var tikt bankas kontā un tad gan paņemt kredītus.

Iegūt šo naudu viņam kļūs par darba vieglāko daļu, jo cilvēka uzticība jau būs iegūta.

Lai izvairītos no nejaušas apstiprināšanas ar Smart ID PIN kodiem, iesaku izslēgt iznirstošos paziņojumus ekrānā, lai izvairītos no tā, ka nejauši vai kā automātisku ikdienas darbību apstiprinātu krāpnieku darbības un ieceres.

Cilvēks Smart ID var ievadīt PIN kodus domājot, ka ievada telefona atbloķēšanas PIN kodu, bet realitātē iedod piekļuvi savam bankas kontam.

Ieteikums arī izmantot drošāku autentifikāciju – biometriskos datus, bet, ja izmanto PIN kodus, tad vēlams dažādus.

Lauris Klagišs, zvērināts advokāts, datu aizsardzības speciālists:

Kādam tagad ir informācija ne tikai par mūsu vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet arī zināms, kur cilvēks dzīvo, kāda viņam ir automašīna.

Attiecīgi kāds tagad var atlasīt informāciju par visiem tiem, kam pieder dārgas, pieņemsim, virs 100 tūkstošu eiro vērtas automašīnas, to, kurās mājās šie bagātie cilvēki dzīvo, un melnajā tirgū pārdot šo informāciju zagļiem.

CSDD datu bāze ir ļoti apjomīga – tā nav informācija tikai par automašīnām.

Tie ir arī sensitīvie dati, piemēram, kāpēc cilvēkam atņemtas autovadītāja tiesības – to, vai viņš ir uzturlīdzekļu nemaksātājs vai dzērājšoferis.

Datu noplūdes dēļ var uzpeldēt ļoti nepatīkamas lietas,

turklāt kiberuzbrukumā iegūto informāciju var izmantot arī, lai cilvēkus šantažētu.

Iedzīvotājiem nav jādzīvo neziņā. Saskaņā ar Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajām tiesībām cilvēkiem ir tiesības vērsties tieši pie CSDD un pieprasīt skaidru atbildi – vai viņu dati ir nozagti, un kādas tieši datu kategorijas ir skartas.

CSDD ir pienākums atbildēt bez nepamatotas kavēšanās, parasti viena mēneša laikā, un šī informācija jāsniedz bez maksas.

Ja datu noplūdes dēļ esat cietis reālus finansiālus zaudējumus, piemēram, esat kļuvis par krāpniecības upuri tieši šīs noplūdes rezultātā, vai jums ir radīts būtisks nemateriālais (morālais) kaitējums,

tad jums ir tiesības pieprasīt kompensāciju no CSDD.

Taču jāņem vērā, ka kompensācija netiek piešķirta automātiski.

Veidojot prasījumu, būs juridiski jāpamato CSDD pārkāpums, piemēram, ka netika nodrošināta atbilstoša sistēmu aizsardzība, kā arī jāpierāda radītais kaitējums un skaidra cēloņsakarība starp noplūdi un radītajām sekām.

Ja CSDD nesniedz skaidru atbildi, vilcinās ar informācijas izsniegšanu vai jūs neapmierina iestādes rīcība datu aizsardzības nodrošināšanā, tad varat iesniegt oficiālu sūdzību Datu valsts inspekcijā.

Savukārt,

ja radies strīds par zaudējumu piedziņu, datu subjektam ir tiesības vērsties tiesā.

Lai iegūtu pārliecību, nosūtiet oficiālu pieprasījumu CSDD datu aizsardzības speciālistam uz e-pastu [email protected], pieprasot individuālu informāciju par savu datu apstrādi un apdraudējumu.

Ja pēc šī incidenta sākat saņemt aizdomīgas īsziņas, krāpnieku zvanus vai šķietamus rēķinus no CSDD, obligāti saglabājiet ekrānuzņēmumus (screenshots), zvanu reģistrus un visus saistītos dokumentus.

Tie kalpos kā vitāli svarīgi pierādījumi cēloņsakarības pamatošanai, ja izlemsiet celt prasību par zaudējumu piedziņu. Un nekādā gadījumā neapstipriniet ”Smart-ID” vai e-Paraksta pieprasījumus, kurus neesat paši savā ierīcē iniciējuši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.