Izkastrēt kaķi un tad – ar terpentīnu

Dzīvnieku urīnā ir vairāki noturīgi komponenti. Vispirms jāmin pigments urohroms, kas piešķir urīnam krāsu. Tas ir salīdzinoši viegli iztīrāms ar putojošiem tīrīšanas līdzekļiem, ziepēm.

Otrs ir urīnviela, kas labi šķīst ūdenī. Savukārt vislielākās problēmas rada urīnskābe. Tā ir mikroskopiski kristāli, kas nešķīst ūdenī un sadalīšanās laikā izdala aso smaku.

“Mums bija kauns, ja atnāktu ciemiņi un visa māja burtiskā nozīmē smirdētu pēc kaķa!”

atminas liepājnieks Agris Jankovskis.

Runčuks prata iešpricēt vismazākajās spraugās starp mēbelēm un bija iemanījies pat izlaist pāris neredzamas piles, bet smaka pamatīga.

“Tas nebija izturams. Konsultējos ar veterinārārstu un saņēmu padomu, ka runcis tā neuzvedīsies, ja viņu izkastrēs. Otrkārt, pat ja izdomās sačurāt, tik traki nesmirdēs,” par risinājumu pastāsta liepājnieks.

Kaķis pārtrauca čurāt dzīvoklī, bet apzinīgi to dara tikai un vienīgi savā smilšu kastītē.

Smaku no dzīvokļa izdabūjuši ārā, visā mājā izmazgājot grīdu ar karstu ūdeni, kuram pieliets terpentīns – daudziem zināma visefektīvākā recepte. “Uz 10 litru spaini tādu kārtīgu šļācienu no pudeles,” teic Agris.

Novērš ne tikai urīna smaku, bet vispār iesmaržina dzīvokli un pārņem arī citus nepatīkamus aromātus. Ar terpentīnu apslaucītas arī mēbeles.

Agris piebilst, ka, saslaukot urīnu no grīdas, apčurāto vietu var apslacīt ar nedaudz terpentīna, lai tas pārņemtu urīna aromātu.

Karsts ūdens, etiķis vai nomainīta grīda

Savukārt Nadežda Balode ir sterilizētas kaķenes saimniece. Dzīvnieks bija iesācis čurāt uz grīdas, tiklīdz laikus nebija iztīrīta kaķa tualete, un turpināja urinēt uz grīdas vienās un tajās pašās vietās dzīvokļa priekštelpā.

“Lamināta grīda. Ilgstoši čurājot, grīdas segums vietām uzpūtās. Nomainījām grīdu. Kaķis turpināja čurāt, jo smaka bija tik dziļi iesūkusies, –

nelīdzēja neviens padoms par terpentīnu, etiķi un stipru piparmētru tēju.”

Nomainīts materiāls zem grīdas seguma, viss kārtīgi iztīrīts, lai dzīvniekam nav sajūtams paša radītā aromāta pārpalikums. Tagad kaķis vairs tā nedara.

Taču, ja gadās, ka kaķis sačurā tieši uz grīdas, ķēpa rūpīgi jāsaslauka, jāizmazgā ar karstu ūdeni, kuram pievienots kāds putojošs mazgāšanas līdzeklis, vai izmantojot speciālās daudzfunkcionālās vai tieši grīdām paredzētās mitrās salvetes.

Grīda jāpadara sausa, tad jāuzber rupjais vārāmais sāls un jāpatur vairākas stundas. Sāls savāks smaku. Pēc tam sāls jāuzslauka un jāizber atkritumos.

Sāls vietā var izmantot arī sodu, īpaši ja uz grīdas palicis urīna traips.

Savukārt, ja uz grīdas ir paklājs, kuru kaķis apčurājis, urīna mitrumu un daļēji smaku lieliski palīdzēs izvilkt silikona pakaiši, ko daudzi izmanto kaķu tualetēm, teikts vairākos mājsaimniecībai veltītos interneta avotos.

Urīna pleķiem var uzliet arī etiķa un ūdens maisījumu, tad to pārklāj ar avīzi. Jāatstāj, līdz pilnībā izkalst.

Uzziņai

– Urīna traipi un smaka matracī – uzber dzeramo sodu, atstāj uz dienu, pēc tam izsūc ar putekļsūcēju. Šo pašu metodi var izmantot, lai iztīrītu paklājus.

– Paklājā svaigu urīna pleķi var apstrādāt ar etiķa un silta ūdens maisījumu attiecībā 50:50. Uzlej, atstāj uz vienu stundu. Tad skarto vietu nomazgā ar remdenu ūdeni (lai izskalotu etiķi) un nosusina paklāju ar labi uzsūcošiem dvieļiem.

Pēc tam biezākā slānī uz paklāja vietas uzklāj lupatu un zem sloga atstāj uz vairākām stundām, lai izvilktu ārā lieko mitrumu.

Avots: grāmata ”Mājsaimniecības padomdevējs”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.