Intervija ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Ivetu Razmu-Lībeku.

– Šajā mācību gadā skolās ir valsts aizsardzības mācība (VAM). Vai tajā runājat par Latvijas vēsturē zīmīgiem notikumiem?

– Jā, mēs varam izvērst kontekstu, novirzīt, piemēram, uz barikāžu laiku. Ar jauniešiem esam pārrunājuši Baltijas ceļu, apspriežot nevardarbīgo pretošanos.

Novembrī, kas ierasti ir patriotisma mēnesis, paplašinām redzeslauku, tēmas ir dažādas, tai skaitā par atgūto brīvību. Janvārī VAM skolās nav. Līdz ar to par barikādēm nesanāk runāt tieši atceres brīdī.

Bet, kā jau minēju, novembrī, kad vispār runājam par patriotismu, par Latviju, varam sniegt plašāku vēsturisko skatījumu.

– Vai jaunieši, kas apgūst VAM, zina par barikādēm?

– Liela daļa šos vēstures aspektus tiešām zina, jo ar viņiem par to ir runāts klases stundās, sociālajās zinībās.

Kad pieminu šos notikumus, barikāžu laiku, daudzi stāsta, ka viņu vecvecāki tur ir bijuši un piedalījušies. Līdz ar to tas viņu ģimenēs ir notikums.

Bet ir daļa jauniešu, kuriem barikādes ir jaunums, viņi šo informāciju ir palaiduši garām.

Tad mums ir interesanti padiskutēt, noskatīties kādu filmu, kas vēsta par šo tēmu. Taču labākais variants – ja ir kāds piemērs no dzīves, tiek paaicināti cilvēki, kas pastāsta, kā bijis, dalās savos personīgajos stāstos.

Tas, manuprāt, ir veids, kā patiesi jauniešus ieinteresēt, ar “sausiem” vēstures faktiem nepietiks. Ja paklausās, kā ir gājis, kas piedzīvots…

Pēc šādām nodarbībām viņiem tiešām ir interese, viņi uzkavējas, neskrien starpbrīdī, bet turpina sarunas. Es teiktu, ka mūsu jaunieši ir ieinteresēti.

– Vai VAM jauniešu attieksme atšķiras no jaunsargiem?

– Mācību gada sākumā dažos jauniešos jutu nelielu pretreakciju pret VAM, jo sākotnēji viņi nesaprot, kādēļ tas būtu jāapgūst, ja plāno kļūt, piemēram, par programmētāju.

Bet jau pēc divām mūsu tikšanās reizēm attieksme mainās. Viņi saprot, ka patīk, mācību procesā ir kaut kas citādāks, un arī uzzina daudz kā jauna.

Lielākais apbalvojums instruktoram – redzēt, kā jaunieši izaug savās zināšanās.

Savukārt jaunsargi jau nāk motivēti. Mēs regulāri piedalāmies atceres pasākumos, jo uzskatu, ka tas veido viņos patriotismu par savu valsti.

Nevar tikai šaut un doties orientēties. Ir arī jāzina sava vēsture, un ir jāgodā cilvēki, kas to ir veidojuši. Jaunsargi ļoti labprāt to visu pieņem.

– Barikāžu atceres laikā jaunie zemessargi dod zvērestu, jaunsargi – svinīgo solījumu.

– Jā, un tas ir ļoti pacilājoši. Uzskatu, ka tas ir veiksmīgs formāts – darīt to tieši šajā brīdī, jo janvāris arī var būt svētku mēnesis. Lai arī notikumi bija visādi, rezultāts ir svinīgs. Mūsu senčiem, vecvecākiem izdevās!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.