Intervija ar LRS psihoemocionālās veselības koordinatori Ilzi Jēči.

– Kāpēc psihoemocionālais atbalsts ir nepieciešams?

– Saskaroties ar veselības problēmām un nonākot slimnīcā, cilvēks ne tikai fiziski cīnās par labāku veselību, bet arī emocionāli pārdzīvo neskaidrību, bailes un trauksmi par slimības norisi, savām spējām par sevi parūpēties, sevi nodrošināt un neapgrūtināt tuviniekus.

Pacients atrodas svešā vidē un ir atkarīgs no medicīnas personāla aprūpes un mediķu profesionalitātes, kas pats par sevi var izraisīt stresu.

Pētījumi parāda, ka hospitalizācija saasina pacientu emocionālās reakcijas un var būtiski ietekmēt kopējo psiholoģisko labsajūtu.

Tāpēc

gan tuvinieku un draugu sniegtais atbalsts, gan profesionāls psihoemocionāls atbalsts var kļūt par nozīmīgu faktoru,

kas ietekmē ne tikai cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti, bet atveseļošanās un atlabšanas procesu.

Emocionālā atbalsta sniegšana ir pierādījusi savu efektivitāti pacientu trauksmes mazināšanā, emocionālā stāvokļa stabilizēšanā un adaptācijā jaunajos apstākļos.

Turklāt pētījumi liecina, ka pacienti, kuriem ir iespēja parunāt par savu slimības pieredzi un saņemt profesionālu psiholoģisko atbalstu, biežāk piedzīvo pozitīvas pārmaiņas gan attieksmē pret slimību, gan arī fiziskajā pašsajūtā.

– Kāds atbalsts pieejams Liepājas slimnīcā?

– Liepājas Reģionālās slimnīcas pacientiem ir pieejams bezmaksas psihoemocionālais atbalsts – iespējams saņemt gan psihologa, gan kapelāna palīdzību.

Pacients var lūgt medicīnas personālam sazināties ar speciālistiem vai personīgi vērsties pie psihologa vai kapelāna.

Atbalstu nodrošina gan pacienta palātā, gan speciālistu kabinetā, ja pacienta veselības stāvoklis to ļauj, nodrošinot drošu un konfidenciālu vidi sarunai.

– Kad meklēt psiholoģisko un garīgo palīdzību?

– Tas ir atkarīgs no personīgās vēlmes un sajūtas. Gan slimnīcas psihologs, gan kapelāns ir apmācīti profesionāļi, spējīgi uzklausīt un sniegt mierinošu klātbūtni.

Kapelāns slimnīcā sniedz ne tikai garīgo, bet arī dziļi cilvēcisko atbalstu. Neatkarīgi no pacienta reliģiskās pārliecības kapelāna klātbūtne var palīdzēt rast mierinājumu, pieņemt sarežģītus lēmumus un izjust otra līdzjūtību.

Psihoemocionālais atbalsts ir neatsverams resurss, kas palīdz pacientiem justies saprastiem, pieņemtiem un drošākiem pat vissmagākajos dzīves brīžos.

Tāpēc ikvienam, kas nonāk slimnīcā, ir vērts apzināti meklēt palīdzību ne tikai pie mediķiem, bet arī pie psihologa vai kapelāna, jo emocionālā labsajūta ir tikpat svarīga kā fiziskā atveseļošanās, un tās savstarpēji mijiedarbojas.

Garīgā aprūpe var veicināt emocionālo izturību un dot spēku cīnīties ar slimību.

Savukārt psihologs var palīdzēt pārvarēt krīzi, mazināt trauksmi, veicināt pacienta emocionālo stabilitāti un palīdzēt attīstīt efektīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas.

Psihologa konsultācijas var būt īpaši noderīgas pacientiem, kuriem ir ilgstoši jāārstējas slimnīcā, sarežģīta diagnoze vai nepieciešams pielāgoties jaunai dzīves situācijai pēc izrakstīšanās no slimnīcas.

Lai gan lūgt palīdzību var būt grūti, ikviens pacients var izmantot šo iespēju bez jebkādām saistībām.

Ja pacients saprot, ka šāda veida atbalsts šobrīd nav piemērots viņa vajadzībām, viņš jebkurā brīdī var no tā atteikties.

– Vai pacienti izmanto atbalstu?

– Pacienti nereti baidās no iespējamas neērtības sajūtas, daloties ar saviem pārdzīvojumiem, savām pārdomām un bailēm.

Taču dažreiz ar profesionālu svešinieku ir vieglāk aprunāties nekā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem, vai arī šāda saruna var palīdzēt sagatavoties nākotnes emocionāli piesātinātām sarunām ar tuviniekiem.

Tāpat cilvēki uzskata, lai lūgtu slimnīcas kapelāna vai psihologa palīdzību, ir jānonāk pavisam dziļā krīzē, jākļūst neārstējami slimam vai jāsastopas ar nāvi.

Taču cilvēkam, esot pat nelielā veselības krīzē, psihoemocionāls atbalsts var būt nozīmīgs atveseļošanās gaitā.

Pētījumi rāda, ka paaugstināts stresa līmenis negatīvi ietekmē imūnsistēmu un var palēnināt organisma atjaunošanās un atveseļošanās procesus.

Tieši šī iemesla dēļ atbalsta saņemšana no profesionāļiem var būt izšķiroša pacienta labsajūtai un veselības uzlabošanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.