Laura Vīva: Ieviestās izmaiņas kopumā uzlabos koku apsaimniekošanu
Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos koku ciršanai ārpus meža. To mērķis ir samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un pašvaldībām, vienkāršot apmaksas kārtību, kā arī rosināt audzēt lielākus kokus. Vai pilsētā atļaus cirst lielākus kokus?
"Kurzemes Vārds"
Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz, ka nokaltušu koku nozāģēšanai vairs nebūs nepieciešama pašvaldības atļauja.
Tas īpaši atvieglos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju apsaimniekošanu, jo iedzīvotājiem vairs nevajadzēs pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par nokaltušu koku likvidēšanu.
Tā kā šādos gadījumos parasti jau ir skaidrs, ka koks ir bīstams un jānozāģē,
apsaimniekotājam būs iespējams operatīvi novērst potenciālo bīstamību.
Arī Liepājas pašvaldība Zemkopības ministrijai bija iesniegusi šādu priekšlikumu, un tas ticis ņemts vērā.
Papildus tam, atsaucoties citu pašvaldību priekšlikumam, paredzēts mainīt nosacījumus, kad nepieciešama atļauja koka ciršanai.
Šobrīd zemes īpašniekam ir jāprasa pašvaldības atļauja koka, izņemot augļu koka, zāģēšanai, ja tā celma caurmērs pārsniedz 20 centimetrus.
Grozījumi paredzēs, ka atļauja būs jāpieprasa, sākot no 35 centimetru caurmēra, kā arī zaudējumu aprēķins nebūs atkarīgs no koka caurmēra.
Paredzams, ka šādas izmaiņas mazinās birokrātisko slogu zemju īpašniekiem un pašvaldībām.
Piemēram, atvieglojot laikus nepamanītu sējeņu nozāģēšanu vai apstādījumu retināšanu, lai paliekošie koki varētu pilnvērtīgi augt.
Noteikumu grozījumi paredz arī palielināt koku apkārtmēru, sākot ar kādu ir jālūdz Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, kā arī nosaka, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums jālūdz tikai gadījumos, kad koki atrodas kultūras pieminekļa teritorijā (šobrīd – arī pieminekļu teritorijas aizsargjoslā).
Tas nozīmē, ka atļauju saņemšanas process kļūs ātrāks un vienkāršāks.
Protams, pastāv zināms risks, ka īpašnieks izmaiņas varētu izmantot ļaunprātīgi,
taču Liepājas Apstādījumu uzraudzības komisijas pieredzē lielākā daļa koku ciršanas iesniegumu ir pamatoti.
Gadījumu, kad iesniegums par koku ciršanu ir nepamatots, piemēram, bailēs par sava īpašuma bojāšanu, bet nepievēršot uzmanību koka stāvoklim (vai ir vesels, bez bojājumiem) un laikus neveicot koka kopšanu, ir samērā maz.
Lielākoties iesniegumi ir par bojātiem, kalstošiem kokiem vai kokiem, kuri acīmredzami bojā vai apdraud īpašumus,
kā arī saistībā ar būvniecību.
Tāpēc ieviestās izmaiņas kopumā uzlabos koku apsaimniekošanu, vienlaikus saglabājot kontroli pār nozīmīgiem un vērtīgiem apstādījumiem pilsētvidē.
Laura Vīva, Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisijas priekšsēdētāja