Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus.

Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

“Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim. Mērķim, kas svarīgāks par ikdienas nesaskaņām. Brīvai, neatkarīgai Latvijai. Esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam,”

pauž Valsts prezidents.

Apsveikumā viņš aicina svinēt valsts neatkarības atjaunošanas svētkus, uzsverot, ka svinēt un priecāties ir tikpat svarīgi kā sargāt.

Valsts prezidents mudina satiks savus mīļos, apsveikt arī tos kaimiņus, ar kuriem nekad neesam runājuši, kā arī priecāties kopā ar svešiniekiem.

Viņaprāt, ja mērķis mums ir viens, “mēs neesam svešinieki, mēs visi esam savējie, mēs esam Latvija”.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 35.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam.

Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm.

Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas “de facto” atjaunošanai.

Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.