Viens pievienojas bariņam organizētā pasākumā un ir pat ar mieru samaksāt par dalību, citam tīk soļot vienatnē un klusumā, taču kāds uzticams ceļabiedrs vajadzīgs katram, un tā ir mugursoma.

Pieredzējusī kājāmceļotāja, režisore Maija Kalniņa zina, ka soma ceļā nav tikai soma, tā ir daudzfunkcionāls draugs un reizēm vienīgais sarunu biedrs.

“Kad pirmo reizi gāju Santjago ceļu, man nebija ne somas, ne zābaku.

Nopirku biļetes un tikai tad sāku domāt, ko man vajag. Camino gājēja Inese Muižniece ieteica somu nepirkt, bet pirmajā reizē aizņemties. Pirmos 500 kilometrus nogāju ar Ilzes Dambergas somu, un tad arī sapratu, kādu man vajag,” viņa pastāsta.

Pirmkārt, mugursomai jābūt ērtai, lai to varētu pielāgot sev un tā sakustu kopā ar gājēju tā, ka par somu var nedomāt.

Otrkārt, jābūt pietiekami ietilpīgai un tai pašā laikā ne pārāk lielai, jo garos pārgājienos cilvēks nevar nest vairāk par aptuveni desmit procentiem no sava svara.

“Jābūt iespējai ērti sagrupēt mantas, lai zinātu, kur kas atrodas. Ir lietas, ko vajag šeit un tagad, un ir lietas, kas guļ dziļumā.

Tas ir skapis, ko ņem līdzi sev uz muguras.

Šīm somām nav daudz iekšējo sadaļu, bet ir tik ļoti svarīgās malu kabatas, kur ūdens pudeli ielikt, kur sīkumus salikt. Parasti klāt ir jostas ar mazāku somiņu. Vajadzīgs lietus pārvalks,” uzskaita Maija.

Labāk izvēlēties biezāka materiāla somu, lai putekļi neiet cauri un arī pustukša saglabā formu. Plānāka soma ir vieglāka, toties iekšējais saturs diktē tās formu.

M. Kalniņai svarīgi, lai somas izmērs atbilstu lidojuma rokas bagāžas parametriem.

Garākā gājienā soma ir arī veļas žāvētājs. Kas no vakarā izmazgātā pa nakti neizžūst, to ar piespraužamām adatām piekar pie somas tai pusē, kur būs saule.

“Kad piesēžu kaut kur nekurienē, soma ir mans atzveltnis, pret kuru atspiedusies guļu,”

saka Maija.

Veikalā ir grūti saprast, kā mugursoma kalpos, norāda M. Kalniņa. Bieži vien šis un tas top skaidrs tikai ceļā.

Svarīgi ir nepielaikot tukšu somu, citādi nevar izjust, kur un kā guļ lences. Uz veikalu vajag paņemt līdzi ne tikai mantas, ko iekraut, bet arī savu iemīļoto ūdens pudeli piemērīšanai, jo var gadīties, ka tā neietilpst ārējā kabatā.

Lai nenestu visu svaru tikai ar pleciem, priekšroka dodama somām ar vidukļa jostu. Sprādzēm jābūt viegli regulējamām, jo siltākā laikā būs kaut kas jānovelk, bet aukstākos apstākļos jāuzģērbj papildus.

Jāskatās, lai somai ir ietilpīga tā saucamā cepure jeb kapuce, jo šī nolokāmā daļa ir kā vēl viena atvilktne skapī.

Ikdienā pilsētā bieži redzam velobraucējus ar mugursomām, taču garos braucienos pat vislabākā soma nospiedīs plecus, zina ilggadēja velobraucēja Una Niedre.

“Kā pusprofesionāla veloceļotāja mugursomas vairs neizmantoju. Pērn bija pavisam maza, ar ērtām kabatiņām priekšā, lai ātri var izņemt telefonu.

Tagad izmantoju tikai nelielu stūres somu, nelielu astes somu vai lielāku uzliekamu velosomu,”

viņa pastāsta.

Komforta ceļojumos bez teltīm un guļammaisiem visu vajadzīgo nedēļai var salikt astes somā.

Noderīgi padomi

– Lai uzzinātu orientējošo mugursomas izmēru, palūdz kādu nomērīt muguru no 7. skriemeļa (kurš nedaudz izvirzīts) līdz gurnu kaula augšai.

– Pirmā jāsavelk gurnu lence. Tās augšējai malai jāatrodas 2,5 cm virs gurna kaula.

– Plecu lencei jāsākas apmēram 8 cm zem pleca augšdaļas.

– Krūšu lence jāsavieno brīvi, lai plecu lences paliktu savās vietās.

– Smagākās lietas jāliek mugursomas vidū, nevis apakšā.

Avots: veikalscelotajs.lv