"Kurzemes Vārds"
“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone uzsver: “Daļa cilvēku tic, ka gandrīz ikvienu veselības kaiti var sākt ārstēt paša spēkiem. Šāds pieņēmums bieži vien izrādās maldīgs, un tad efektīvai terapijai būs nepieciešams gan vairāk līdzekļu, gan laika.
Tāpēc ir svarīgi nošķirt simptomus, kam nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība vai pat uzraudzība, no tādiem, ko iespējams mazināt ar aptiekā iegādātiem bezrecepšu līdzekļiem.”
Aizlikts deguns, iesnas
Tipiskākās situācijas, kurās cilvēki ķeras pie pašārstēšanās, ir saistītas ar saaukstēšanās simptomiem.
Aizlikts deguns ir viens no iemesliem, kāpēc doties uz aptieku pēc zālēm, ko var nopirkt bez receptes. Tomēr jāpatur prātā dažas būtiskas nianses.
“Šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām.
Pat tad, ja simptoms nav pārgājis, zaļu lietošana ir jāpārtrauc, lai neveidojas atkarība no šī medikamenta, ar ko pēc tam grūti cīnīties,” piekodina arī otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs un iesaka labāk izvēlēties kādu līdzekli deguna skalošanai.
Tas gan nebūs tik efektīvs tūlītēji, taču to drīkst lietot ilgstoši, neradot atkarību un kaitējumu veselībai.
Ārsts arī atgādina, ka vecais labais tautas līdzeklis ķiploks nav izmantojams iesnu ārstēšanai un to noteikti nevajadzētu likt degunā.
Ja nu ticība ķiploka spēkam ir liela, ķiploku var droši ēst un arī tā ēteriskās eļļas ieelpot.
Augu ziedēšanas laikā deguna aizlikumu vai iesnas var izraisīt alerģija pret putekšņiem.
“Tādā gadījumā, konsultējoties ar farmaceitu, var aptiekā iegādāties antihistamīnus, kas palīdz mazināt alerģijas simptomus – acu asarošanu, deguna tecēšanu, kņudināšanu kaklā un šķaudīšanu.”
Paaugstināta ķermeņa temperatūra
Ķermeņa temperatūra paaugstinās, ja organisma imūnsistēma uzsāk cīņu ar kādu vīrusu vai organismā radies iekaisums.
Ja vien temperatūra nepārsniedz 38 grādus un pašsajūta nav nomācoši slikta, organismam var ļaut šo cīņu izcīnīt, ievērojot miera režīmu.
Ārsts atgādina, ka paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā būtu jāizvairās no fiziskas slodzes, un tas ieteicams arī vēl pāris dienu pēc tam, kad ķermeņa temperatūra jau normalizējusies.
Arī tad, ja saslimis cilvēks, kurš ikdienā ar sportu nodarbojas profesionāli, pieļaujama tikai mērena fiziska aktivitāte.
Tātad nebūs īsti pareizi paļauties uz to, ka sports izārstēs.
Novājinātam organismam sportošana radīs papildu slodzi. Tāpat ārsts brīdina, ka tautas metode izkarsēties pirtī vairumā gadījumu nepalīdzēs.
“Jāņem vērā, ka pirts nozīmē krasas temperatūras svārstības. Organisms centīsies saglabāt normālu ķermeņa temperatūru ap vitāli svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm, sirdi, atņemot daudz asiņu citām ķermeņa daļām, tostarp augšējiem elpceļiem. Tas var strauji vājināt imunitāti,” viņš skaidro.
Dažādas sāpes
Ar dažādām sāpēm saskaras ikviens: kādam sāp galva, kādam – kakls, citam – mugura. Aptiekās var iegādāties vairākus bezrecepšu un pretiekaisuma līdzekļus, tomēr tie ir paredzēti tikai īstermiņa lietošanai. Turklāt svarīgi zināt, ka nedrīkst vienlaikus lietot divus (vai vairākus) šādus līdzekļus.
Ārsts stāsta:
“Nereti cilvēks neizlasa zāļu instrukciju un tam pašam mērķim lieto gan, piemēram, paracetamolu, gan ibuprofēnu vai diklofenaku. Tā ir kļūda!”
Šīs zāles var būt dažādās formās – tabletēs, arī aplicējamā veidā. Tas ir jāņem vērā, jo aktīvo vielu organisms var uzņemt arī caur ādu.
Farmaceite J. Namsone uzsver: “Ja sāpes ir stipras, vajadzētu vērsties pie ārsta, lai nozīmē atbilstošu medikamentozo terapiju.
Ja bezrecepšu pretsāpju zāles lietojat iekšķīgi un ir vēlme uzlīmēt uz sāpošas muguras arī pretsāpju plāksteri, būs jāizvēlas viens no līdzekļiem, pretējā gadījumā var pārsniegt aktīvās vielas diennakts devu un provocēt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, apjukumu, redzes dubultošanos, nieru darbības traucējumus, hipertensiju, alerģiskas reakcijas.
Lokāli lietojami preparāti nav ieteicami astmas slimniekiem un alerģiskiem cilvēkiem, tos nedrīkst aplicēt uz ādas arī tad, ja ir ādas bojājumi, traumas.”
Traumas, sasitumi
Gan strādājot dārzā, gan aktīvi atpūšoties, var gadīties kāda trauma – sasitums, nobrāzums, izmežģījums, apdegums.
Jebkādas nelielas traumas gadījumā pašārstēšanās prasmes var būt noderīgas, tādēļ farmaceite aicina pārskatīt mājas aptieciņu un papildināt to ar siltajā sezonā bieži nepieciešamiem pirmās palīdzības līdzekļiem.
“Pa rokai noteikti jābūt brūču dezinfekcijas līdzeklim, dažāda lieluma antibakteriāliem un steriliem plāksteriem, gelam vai ziedei ar antibakteriālu un antiseptisku iedarbību (brūču dzīšanai), kā arī aerosolam ar koloidālo sudrabu un hialuronskābi, kas novērsīs baktēriju iekļūšanu brūcē, ledus maisiņam saldētavā (noderēs, lai mazinātu tūsku pēc sasituma).
Sasituma vai izmežģījuma gadījumā noder gels ar dimetilsulfoksīdu un heparīnu, kas mazina iekaisumu un sāpes, veicina ziluma uzsūkšanos. Apdeguma gadījumā palīdz pantenola putas, kas mazina kairinājumu, sniedz atvēsinošu sajūtu, mitrina un dziedē ādu.”
Farmaceite brīdina, ka noteikti nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, ja, piemēram, pēc traumas kāja vai roka ir izmainītā stāvoklī, ja parādās lielas hematomas, jūtamas asas sāpes, ja sasists vēders, galva, ja urīnā vai fēcēs ir asins piejaukums.
“Tuviniekam noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja, piemēram, cilvēks ir bezsamaņas stāvoklī, ir nepārejoši krampji.”
Gremošanas traucējumi
Slikta dūša, vēdera sāpes, akūta caureja, vemšana var liecināt gan par saindēšanos ar nekvalitatīvu pārtiku, kas ir jo īpaši iespējams karstā laikā, gan arī par vīrusa infekciju.
J. Namsone atzīst: “Parasti šādi gremošanas trakta darbības traucējumi kavē doties uz aptieku, tādēļ mājas aptieciņā vajadzētu glabāt dažus medikamentus, ar kuriem uzsākt ārstēšanos.
Noderēs aktivētā ogle, kuras lietošanu aprēķina, ņemot vērā ķermeņa svaru, proti, uz 10 kg svara viena aktivētās ogles tablete.
Var lietot arī citu absorbentu, piemēram, diosmektītu, kas aizsargā kuņģa un zarnu trakta gļotādu. Labsajūtas uzlabošanai pēc caurejas un organisma rehidratācijai noderēs elektrolīti, piemēram, glikozes, nātrija hlorīda, nātrija citrāta un kālija hlorīda elktrolītu maisījums pulvera formā vai arī nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, C vitamīns šķīstošo tablešu veidā.
Akūtā periodā ieteicams uzturā neiekļaut šķiedrvielas, piemēram, klijas, nevārītus dārzeņus, atturēties no kāpostiem, pupām.
Nav ieteicami karsti, asi, piparoti, trekni un saldi ēdieni, kas var izraisīt zarnu spazmas un meteorismu, jāierobežo piena produktu patēriņš. Lai izvairītos no organisma atūdeņošanās, svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma.”
Uzziņai
Kad pašārstēšanās ir patiešām bīstama?
Pazīmes, kas liecina, ka nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība:
- Elpas trūkums, elpošanas zudums;
- Bezsamaņas stāvoklis, krampji;
- Spēcīga asiņošana;
- Pēkšņas sāpes krūtīs, sirds apvidū;
- Stipras un pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā;
- Stipra vemšana, intensīva caureja;
- Kustību, jušanas, apziņas traucējumi;
- Smaga alerģiska reakcija (piemēram, smakšana).
Situācijai neatbilstoša pašārstēšanās var būt pat ļoti bīstama, tādēļ ir tik svarīgi laikus vērsties pēc atbilstoša padoma.