Sigita Freimane: Mēs, skolotāji, vienmēr būsim blakus un par bērniem parūpēsimies
Jau šīs nedēļas nogalē Rīgā sāksies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies arī 1286 bērni un jaunieši no Liepājas un ap 700 no Dienvidkurzemes. Kā bērnos mazināt stresu pirms skolēnu dziesmu un deju svētkiem?
"Kurzemes Vārds"
Domāju, ka bērniem jau droši vien tas satraukums ir. Un zināmā mērā noteikti ir arī kaut kādas bailes. Bez tā nevar tāpēc, ka ir kaut kas nezināms, kaut kas liels.
Pieļauju, ka satrauc gan lielais bērnu bars, kas tur būs, gan tas, ka viņi būs prom no mājām.
Tas, ka viņi sešas dienas būs prom no vecākiem, jau ir liels notikums. Daļa uz tik ilgu laiku iepriekš nav bijuši prom no ģimenes vai ierastās vides. Tas vien jau būs liels pārbaudījums.
Protams, kādam iekšējais stress ir lielāks. Kāds atkal ir nedaudz drosmīgāks – no nezināmā nebaidās.
Iespējams, ka ir arī kāds bērniņš, kas to visu, kas viņu tur sagaida, vēl nav apjautis.
Piemēram, no mūsu kolektīva uz Rīgu brauks 19 otrās un trešās klases bērni. Tas būtu pilnīgi pieņemams, ja viņi īsti līdz galam nemaz nesaprot, kā tur viss notiks, kas tur būs. Kaut ko tādu viņi savā dzīvē piedzīvos pirmo reizi.
Ja mani skolēni būtu lielāki un kādreiz jau ko tādu būtu redzējuši, tad sajūta būtu cita, būtu lielāka skaidrība, mazāks uztraukums.
Bet, protams, mēs gatavojamies. Par to runājam, joprojām notiek mēģinājumi. Tas neapšaubāmi būs liels un grūts piedzīvojums.
Kāds tad beigās būs tas satraukums un kā to menedžēt, redzēsim tur uz vietas. Bet es domāju, ka
lielu lomu spēlē vecāki, kas mājās ar saviem bērniem par šo visu runā. Tas noteikti ir jādara!
Īstenībā jau vecāku atbalsts ir liels visos jautājumos – viņi stāsta gan par to, kā iesim gājienos, gan par ziediem un mēģinājumiem. Jo jāņem vērā, ka tur mēģinājumi būs ilgāki nekā līdz šim skolā. Arī tam ir morāli jāsagatavojas.
Tāpēc arī kontakts ar vecākiem šādos brīžos ir nozīmīgs. Pēc tam, kad viss izrunāts un paskaidrots, atliek vien cerēt, ka viss būs kārtībā.
Pati arī par šo un to piedomāju, bet pārsvarā par laikapstākļiem, nevis to, kā tur viss notiks. Gribētu arī teikt, ka vecāki šo visu uztver samērā mierīgi.
Satraukumu var manīt tikai vienā otrā sejā.
Bet nav jau ko bažīties – mēs, skolotāji, vienmēr būsim blakus un par bērniem parūpēsimies. Šī būs kā dzīves skoliņa mums visiem.
Sigita Freimane, Vērgales pamatskolas 1.–4. klašu tautas deju kolektīva vadītāja