Ainavu arhitekte Kristīne Pouzou atklāj, kā uz kokiem skatīties plašāk gan no praktiskā, gan ezotēriskā skatpunkta.

“Raugoties no ainavu arhitektūras viedokļa, ir pilsētvides plānošanas noteikumi, kas nosaka, cik tuvu ēkām, sētām vai kaimiņu teritorijām drīkst stādīt kokus.

Tas attiecas uz pilsētām, bet arī laukos ir svarīgi ievērot saprātīgus attālumus, jo ne visiem kaimiņiem patiks, ja blakus žogam negaidot izaugs liels koks,”

stāsta Kristīne.

Koku izvēlē būtiski ir divi aspekti – kāds koks izaugs (augstums, vainaga platums) un cik plaša būs tā sakņu sistēma.

Koku sugām ir ļoti atšķirīgas sakņu sistēmas, piemēram, ozolam saknes aug ļoti dziļi, savukārt bērzam sekli, tās ir virspusējas, smalki sazarotas un sniedzas ļoti tālu – trīs četras reizes tālāk nekā koka zari, tāpat ir arī kļavām un liepām.

Pirms stādīt koku, ir vērts ņemt vērā, vai konkrēto vietu šķērso ūdens ādere, teic K. Pouzou.

“Tas ir, vairāk domājot par praktisko pusi – cik tālu saknēm būs jāmeklē ūdens, cik ļoti tām atvieglot dzīvi, vai tieši otrādi, jo ir koki, kuriem nepatīk tiešs ūdens tuvums.”

Kristīne pašlaik mācās pirts skolā, kur apgūst senās zināšanas par augu iedarbību un simbolisko nozīmi. Katram kokam un augam ir sava enerģija.

“Ir tādi, kurus stāda pa mājas perimetru kā aizsardzības simbolu, piemēram, vilkābeles, dievkociņus. Savukārt jasmīni būtu piemērotāki stādīšanai pie pieaugušo guļamistabu logiem, jo tie saistīti ar seksuālo enerģiju. Bērnistabu tuvumā tos nestāda.”

Pārsteidzoši daudz cilvēku pilsētā izvēlas stādīt tūjas.

“Tūja ezoteriski tiek uzskatīta par “pārejas koku”, kas saistīts ar mirušo pasauli. Daudzi to nemaz nezina.

Tai pašā laikā ir saglabājies uzskats, ka pie mājas jābūt dzīvības kokam – aizsardzībai un saimnieka ilgam mūžam. Svarīgi, ar kādu nozīmi izvēlamies un stādām, vai vienkārši tūjas kolonā, lai veidotu zaļo sienu, kas norobežo no ārpasaules, vai atsevišķi kā dzīvības simbolu.”

Jautāta, vai zibens izvēlas spert ozolos, kā iegūlis daudzu prātos, K. Pouzou teic, ka parasti zibens sper lielos kokos, un bieži vien tādi ir ozoli.

“Ozoli mēdz augt uz ūdens āderēm, laikam tāpēc ir tik spēcīgi un skaisti. Bet, ja jau zibens trāpa, tad labāk ozolam, nevis mājai. Man tā vienmēr ir šķitis. Bet ir arī ticējums, ka pie mājām jāstāda kastaņas, lai tās uztver zibeņus.”

Padomi

– Rūpīgi jāapsver, vai vieta, kur tiek stādīts koks, būs tam piemērota arī pēc desmit, divdesmit un vairāk gadiem.

– Pirms stādīšanas jānovērtē attālums līdz ēkām un tas, cik tālu koks metīs ēnu.

– Ja teritorijā ir dīķis, ūdeni bojās nobirušās koku lapas.

– Jāatceras, ka koka vainags zemes gabalā veidos noēnojumu.

– Koki, kas izaugs lieli, jāstāda vismaz 25–30 m attālumā no ēkām, tad tas varēs harmoniski veidot vainagu, nevienu netraucējot.

– Tagad stādītais koks savu varenību sāks parādīt pēc aptuveni 30, 40 gadiem.

– Vērā ņemams faktors ir koku saknes. Tās plešas apmēram vainaga projekcijas platumā. Saknes noteikti meklē kanalizācijas un ūdens caurules, lielie koki mēdz pat izdzert akas savā tuvumā.

– Jāatceras, ka koki ir dzīvi un visu laiku no tiem kaut kas birst – lapas, zariņi, spurdzes, zīles u.c.

– Skujkokiem raksturīga augsta ugunsbīstamība.

– Lielie koki piesaista zibeni.

Avots: santa.lv; la.lv

Ja plāno iestādīt koku savas mājas tuvumā pilsētā

Liepājas pilsētas būvvaldes ainavu arhitekte Laura Vīva norāda uz būtiskāko:

1. Jānoskaidro īpašuma piederība.

– Ja zeme pieder pašvaldībai, piemēram, publiskās parka zonas, ielu malas u.tml., jauni apstādījumi jāsaskaņo ar Liepājas būvvaldi.

– Ja koku paredzēts stādīt privātīpašuma zemē, to var darīt bez saskaņojuma.

– Ja koku plānots iestādīt daudzdzīvokļu nama pagalmā, ir nepieciešama kopīpašnieku piekrišana.

2. Vietas izvēle.

– Pirms stādīšanas vienmēr jāpārliecinās, vai zemē nav apakšējās inženierkomunikācijas, piemēram, ūdensvadi, elektrības kabeļi, ko koks augot varētu bojāt.

To var apskatīties teritorijas plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pārlūkā Liepājas pašvaldības mājaslapā vai vietnē http://80.232.164.134/.

Ja nepieciešama palīdzība noskaidrot, vai koku saknes neskars komunikācijas, ieteicams vērsties Liepājas būvvaldē.

– Tāpat jāņem vērā koka augšanas prasības un apjoms, lai tas neapgrūtinātu kaimiņus.

Vēlams pirms lielāku apstādījumu veidošanas ieceri pārrunāt ar kaimiņiem, noskaidrot, vai viņiem pret to nav iebildumu.

3. Koku sugas izvēle

– Jāizvēlas koks, kas atbilst izvēlētās vietas apstākļiem, piemēram, lai tam ir pietiekami daudz saules vai ēnas, piemērota augsne un aizvējš.

Tāpat jāņem vērā, cik liels koks var izaugt, lai tas netraucētu kaimiņu īpašumam, saknes nebojātu apkārtējo infrastruktūru, tostarp mājas pamatus.

Tādēļ pirms koku stādu iegādes ieteicams konsultēties stādu audzētavās un veikt papildu izpēti par sugas īpatnībām.

– Ar koka iestādīšanu viss nebeidzas, tas ir arī jāpieskata: sākumā jālaista, vēlāk, ja zari sāk traucēt, tie jāapgriež. Vainagu kopšanu vislabāk uzticēt profesionālam koku kopējam – arboristam.

Ir redzēts, ka daudzdzīvokļu namu pagalmos ir iestādītas Ziemassvētku eglītes, kas pēc tam stāv nokaltušas.