Pašlaik pirmie secinājumi par šo konkrēto gadījumu – infekcijas avots varētu būt migrējošie gājputni, kas tagad uzturas gan tīrumos, gan ūdens tuvumā – vietās, kur pirms tālāka ceļa atpūšas un uzkrāj spēkus.

Ja barā ir kāds slims putns, tad tas nolaižoties atstāj savas fekālijas un aptraipa vidi. Un, ja cilvēks pa šo vietu iet kājām vai brauc ar kādu transportlīdzekli, viņš slimību var nogādāt pie saviem mājputniem.

Risks pašlaik ir diezgan liels.

Varētu teikt, ka tad, kad gājputniem beigsies migrācijas sezona, sāksies mierīgāks periods.

Mēs, darbojoties slimības skartajā novietnē, redzējām, ka tur pāri tiešām lido gājputnu kāši. Tas norāda, ka apkārtnē ir migrējošie putni. Tāpēc lielākais risks ir mājputnu novietnēm, kurām blakus vai pāri ir migrācijas ceļi.

Šogad savvaļas putnu gripas uzliesmojumi Dienvidkurzemē un Liepājā nav novēroti –

par mirušiem savvaļas putniem, kas visbiežāk ir ūdensputni, nav ziņots.

Vienīgi oktobra beigās gripu konstatējām diviem ziemeļu gulbjiem Kazdangas pagastā. Tur bija nobeigušies vairāki gulbji. Divus nosūtījām uz putnu gripas analīzēm, kur tā arī apstiprinājās. Cilvēks, kurš par to ziņoja, apliecināja, ka gulbju bari tur mēdz uzturēties vairākas dienas.

Putnam dzīves nobeigums var pienākt jebkur. Dažkārt viņš paliek uz lauka. Citi ir nepieejamās vietās, kur mēs klāt netiekam. Tāpēc pieļauju, ka ir arī neatklātie gadījumi, par kuriem mēs vienkārši nezinām.

Durbes pagasta saimniecībā visi putni tika likvidēti. Principā tā arī šī slimība tiek apkarota.

Bet konkrētajā gadījumā vīruss bija ļoti agresīvs un dažu dienu laikā putni nomira paši.

Šādos gadījumos inficētajai novietnei tiek noteikta karantīnas zona 10 kilometru rādiusā, un noteikumi ir strikti – tiek liegta putnu pārvietošana, mājputnus nedrīkst izvest ārpus savas novietnes, un tie ir jātur slēgtā telpā.

Mūsu ieteikums mājputnu turētājiem būtu pievērst uzmanību apaviem un apģērbam. Ejot pie putniem, apavi ir jānomaina obligāti.

Mājputnu dzirdināšanai ūdeni nedrīkst ņemt no kādām dabīgām ūdenstilpēm – pasmelt no dīķiem, grāvjiem. Ūdens ieguves vietai jābūt drošai.

Tāpat pastāv iespēja saslimt no grauzējiem.

Rudeņos grauzēji parasti savairojas un cenšas iekļūt gan putnu, gan cilvēku ēkās. Un arī tie var ienest aptraipītu augsni. Vajadzētu piedomāt, lai putnu mītnēs nav grauzēju.

Ja kāds satraucas, ka putnu gripa konstatēta kaimiņos, gribu norādīt, ka turētāji, kam mājputni reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, gadījumos, kad apkārtnē ir gripas uzliesmojums, saņem e-pastu ar informāciju, ka novietnei tiek uzlikts liegums.

Tiem, kas atrodas 10 kilometru rādiusā, ir ierobežojumi putnu pārvietošanai, noteikts, ka nedrīkst izvest olas no savas saimniecības. Šie ierobežojumi ir spēkā vienu mēnesi.

Ja šajā laikā parādās jauns saslimšanas gadījums, karantīnas laiks pagarinās. Bet, ja tas ir vienīgais gadījums un nekas neliecina, ka gripa varētu izplatīties, karantīna tiek atcelta un var turpināt brīvi rīkoties ar saviem mājputniem.

Jebkurā gadījumā katram pašam jādomā par savu putnu aizsardzību.

Padomu var prasīt gan veterinārārstiem, gan PVD. Trīsdesmit dienu laikā veterinārie inspektori dosies pārbaudēs uz tuvējām putnu turēšanas vietām profilaktiskā nolūkā sniegt skaidrojošu informāciju – lai cilvēkiem ir zināms, kāda ir situācija konkrētajā zonā.

Aivita Vītoliņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietniece