Tuvojoties Līgo un Jāņiem, kā ik gadu, tie, kuri cenšas
saukt pie prāta dzērājbraucējus, dara visu iespējamo, lai atturētu ļaudis no
sēšanās pie stūres kunga prātā. CSDD sākusi kampaņu pret braukšanu dzērumā ”Ja
dzer, tad nebrauc!”. Izmantojot iespaidīgas bildes un dziesmu: pats par savu
naudu dzēru, pats dzin’ savu kumeliņ’, ir mērķis panākt, lai šoreiz svētkos būtu
nulle bojā gājušo.

Savukārt Valsts policija jau pirms Vasaras saulgriežiem, sākot
ar piektdienu, strādās pastiprinātā režīmā. Primāri policija kontrolēs atļautā
braukšanas ātruma ievērošanu un to, vai vadītāji pie stūres nav sēdušies kunga
prātā. VP pievērsīs uzmanību arī velosipēdistu un motorolleru vadītāju
kontrolei, lai tie nevadītu savus transportlīdzekļus alkoholisko dzērienu
ietekmē.

Varbūt kāds raustīs plecus: kādēļ jātērē līdzekļi? Taču
pieredze un cipari liecina, ka šādai CSDD un policijas rīcībai ir pamatots
iemesls. Ne tik sen bija 2000.gada Vasaras saulgrieži, kas iegāja vēsturē kā
“asiņainie Jāņi” – bojā gāja 26 cilvēki. Kopš 2000.gada situācija
uzlabojusies – melnais rekords nav pārsniegts.  

Taču mums, žurnālistiem, ik dienu apkopojot informāciju par
negadījumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem, aina nebūt nezīmējas gaišās
krāsās. Vai ik rītu policijas hronika vēsta par aizturētiem dzērājbraucējiem –
gan autovadītājiem, gan kunga dūšā braukušiem velosipēdistiem, mopēdistiem un
motociklistiem.

Īpaši daudz reibumā pie stūres parasti sēžas nedēļas
nogalēs. Turklāt bieži satiksmes negadījumi saistīti tieši ar dzērājbraucēju
aktivitātēm. Un, lai cik dīvaini tas varbūt nešķistu, ”varoņdarbos” no kungiem
neatpaliek arī daiļā dzimuma pārstāves. Daža laba dāma pamanās pie stūres
sēsties pat teju 3 promiļu dūšā. Bet kāda, stiprinājusies ar grādīgo dziru,
pamanās ne tikai stāvlaukumā pie tirdzniecības vietas izraisīt avāriju, bet pat
aizbēgt no negadījuma vietas.

Ja dzērājbraucēji apdraudētu tikai sevi un neprātīgos, kuri
kā pasažieri iekāpuši apdulluša šofera auto, es laikam pat nelauzītu galvu. Ja
jau reiz Dievs nav prātu devis, tad lai notiek dabiskā izlase. Taču
dzērājbraucēju problēma nav tikai viņu vien. Kā lai izzīlē, kurā pretimbraucošā
auto sēž vadītājs, kuram rādās ja ne trīs, tad vismaz divi ceļi. Kā lai uz
ietves jūtas droši, ja tuvumā var būt kāds, kuram alkohols galvā un brauktuve
par šauru?

Un lai divriteņoto transporta līdzekļu vadītāji nemēģina
iestāstīt, ka viņi ir mazāk bīstami. Nesen kāds mūsu pilsētā zināms personāžs (šoreiz
atļaušos nesaukt uzvārdā), pieķerts skurbulī pārvietojamies ar mopēdu,
bravūrīgi paziņoja, ka viņam jau tiesību atņemšana nedraud, jo viņa pārvietošanās
līdzeklis, lūk, neesot daudz vērtāks par divriteni.

Pirmkārt, pietiek ar mazāku dullumu, lai nespētu valdīt
braucamo uz diviem riteņiem, jo tas ir stipri nestabilāks. Otrkārt, tie, kuriem
nācies izvairīties no velosipēdista vai mopēdista izraisītas avārijas
situācijas, labi zina, cik nestabili un bīstami ir šie satiksmes dalībnieki. (Manis
vadītam auto viens šāds ”prāvās burās” esošs onkulis ar divriteni ”nolikās”
tieši priekšā. Labi, ka mašīnai ”ripuļi” prāvi un varēju ”uzkāpt” uz apmales,
lai izvairītos no uzbraukšanas šim.)

Nesen kārtējo reizi tika cilāts jautājums par to, kā
piespiest ļaudis nesēsties reibumā pie stūres, ja jau tā bargie sodi – ne tikai
naudas sods un tiesību atņemšana, bet arī administratīvais arests – nelīdz. Ar
visām četrām atbalstu Valsts policijas pārstāvja Ingus Ukstiņa ieteikumu
”sutkās” dzērājšoferus sēdināt nevis pēc laika, kad šie atkopušies un no darba,
izmantojot atvaļinājumu vai slimības lapu, atbrīvojušies, bet gan uz karstām
pēdām – kā pieķer braucam ”cukā”, tā nekavējoties uz ”sutkām” prom.

Protams, dažs labs tūdaļ man klups ”krāgā”, ka musinu ļaudis
kļūt par ”stukačotājiem”, taču varbūt risinājums ir gaužām vienkāršs –
jāpieskata līdzpilsoņi. Proti, ja manām, ka kāds grasās braukt dzērumā, ziņojam
policijai. Jo, ja galvā prāta vietā alkohols, tad, visticamāk, jāpalīdz no
malas.

Neaicināšu nesēsties pie stūres reibumā – tā būtu  saucēja balss tuksnesī. Bet tiem, kuri dzer, kad
nebrauc, un nebrauc, kad dzer, novēlēšu šajos svētkos pamanīties izvairīties no
visām avārijas situācijām – gan iereibušu, gan pārgalvīgu un neapdomīgu
stūrētāju izraisītām. Pēc pieredzes zinu, ka satiksmes ziņā Līgo nakts ir valpurģu
nakts, kad tiek ne tikai grāvji ”izrullēti” un vienvirziena ielās ”pret spalvu”
braukts, bet kad arī gājēji kļūst kā dullas mušas un nav zināms, no kura krūma
kāds iztenterēs vai izrāpos.

Un lai pietiekami laba oma arī gadījumiem, kad kāds pārlieku
sagurušais būs gulēšanai izvēlējies brauktuvi un viņu būs nepieciešams evakuēt.
Kaut paldies par šādiem darbiem jau parasti nesaņemam… Kādos Jāņos, novilkusi
no ceļa tur gulošo dāmu, saņēmu trīsstāvīgus lāstus. Taču biju gandarīta, ka no
negadījuma paglābu baļķvedēja šoferīti, kura vadītais auto pēc mirkļa iznira no
līkuma…

Diemžēl prognozes šiem Līgo svētkiem un Jāņiem nav diez ko
iepriecinošas. Pirmkārt, pieredze rāda, ka Jāņus lielākā daļa neprot nosvinēt
bez pamatīgas piedzeršanās. Otrkārt, sinoptiķi sola skaidru un siltu laiku, kas
nozīmē daudz svinētāju brīvā dabā. Treškārt, tieši 23.jūnijā būs pilnmēness.
Mediķu un policistu pieredze rāda, ka negadījumu un likumpārkāpumu tieši šajā
laikā, kad spīdeklis rāda apaļāko seju, ir visvairāk…